This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02001R1206-20081204
Council Regulation (EC) No 1206/2001 of 28 May 2001 on cooperation between the courts of the Member States in the taking of evidence in civil or commercial matters
Consolidated text: Padomes Regula (EK) Nr. 1206/2001 ( 2001. gada 28. maijs ) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās
Padomes Regula (EK) Nr. 1206/2001 ( 2001. gada 28. maijs ) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās
02001R1206 — LV — 04.12.2008 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1206/2001 (2001. gada 28. maijs) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (OV L 174, 27.6.2001., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1103/2008 (2008. gada 22. oktobris), |
L 304 |
80 |
14.11.2008 |
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1206/2001
(2001. gada 28. maijs)
par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Joma
1. Šo regulu piemēro civillietās un komerclietās, ja dalībvalsts tiesa saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem lūdz:
a) kompetentai citas dalībvalsts tiesu iegūt pierādījumus; vai
b) iespēju nepastarpināti iegūt pierādījumus citā dalībvalstī.
2. Nedrīkst iesniegt pieprasījumu iegūt pierādījumus, kurus nav paredzēts izmantot tiesvedībā, kas uzsākta vai paredzēta.
3. Šajā regulā “dalībvalsts” ir jebkura dalībvalsts, izņemot Dāniju.
2. pants
Tiešā nosūtīšana starp tiesām
1. Pieprasījumus, kas minēti 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, še turpmāk — “pieprasījumi”, tiesa, kurā ir uzsākta vai paredzēta tiesvedība, še turpmāk — “tiesa, kas iesniedz pieprasījumu”, nosūta tieši kompetentai tiesai citā dalībvalstī, še turpmāk — “tiesa, kas saņem pieprasījumu”.
2. Katra dalībvalsts sastāda to tiesu sarakstu, kas ir kompetentas iegūt pierādījumus saskaņā ar šo regulu. Šajā sarakstā norāda arī šo tiesu teritoriālo jurisdikciju un, attiecīgajos gadījumos — speciālo jurisdikciju.
3. pants
Centrālā institūcija
1. Katra dalībvalsts izraugās centrālo institūciju, kas ir atbildīga par:
a) informācijas sniegšanu tiesām;
b) risinājumu meklēšanu jebkādiem sarežģījumiem, kas varētu rasties attiecībā uz pieprasījumu;
c) izņēmuma gadījumos, pieprasījuma pārsūtīšanu kompetentai tiesai pēc tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, pieprasījuma.
2. Federatīvām valstīm, valstīm, kurās piemēro vairākas tiesību sistēmas un valstīm ar autonomām teritoriālām vienībām ir tiesības izraudzīties vairāk nekā vienu centrālo institūciju.
3. Katra dalībvalsts arī izraugās centrālo institūciju, kas minēta 1. punktā, vai vienu vai vairākas kompetentas iestādes, kuras būtu atbildīgas par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz pieprasījumiem, kas minēti 17. pantā.
II NODAĻA
PIEPRASĪJUMU NOSŪTĪŠANA UN IZPILDE
1. iedaļa
Pieprasījuma nosūtīšana
4. pants
Pieprasījuma forma un saturs
1. Pieprasījumu noformē, izmantojot A veidlapu vai, vajadzības gadījumā, I veidlapu, kas dota pielikumā. Tajā ietver šādu informāciju:
a) tiesa, kas iesniedz pieprasījumu un, vajadzības gadījumā, tiesa, kas saņem pieprasījumu;
b) lietas pušu un to pārstāvju, ja tādi ir, vārdi/nosaukumi un adreses;
c) lietas raksturs un būtība, un īss faktu izklāsts;
d) pierādījumu iegūšanas apraksts;
e) ja pieprasījums ir par personas nopratināšanu:
— nopratināmās personas (personu) vārds (vārdi) un adrese (adreses),
— nopratināmajai personai (personām) uzdodamie jautājumi, vai faktu izklāsts par to, par ko tā (tās) jānopratina,
— vajadzības gadījumā, atsauce uz tiesībām atteikties liecināt saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā ir tiesa, kas iesniedz pieprasījumu,
— jebkādas prasības, ka nopratināšana ir jāveic ar zvērestu vai solījumu, un prasības izmantot īpašu formu,
— vajadzības gadījumā, jebkāda cita informācija, ko tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, uzskata par vajadzīgu;
f) ja pieprasījums attiecas uz jebkādu citu pierādījumu iegūšanas veidu, dokumenti vai citi pārbaudāmie objekti;
g) vajadzības gadījumā, jebkāds lūgums, kas minēts 10. panta 3. un 4. punktā un 11. un 12. pantā un jebkāda informācija, kas ir nepieciešama to piemērošanai.
2. Pieprasījumu un visus tam pievienotos dokumentus atbrīvo no autentiskuma noteikšanas un jebkādām līdzīgām formalitātēm.
3. Dokumentus, kurus tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, uzskata par nepieciešamiem pieprasījuma izpildei, pievieno pieprasījumam kopā ar tulkojumu tajā valodā, kurā rakstīts pieprasījums.
5. pants
Valoda
Pieprasījumu un paziņojumus, ievērojot šo regulu, sastāda dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, oficiālajā valodā, vai, ja dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai valodās, kur paredzēts iegūt pieprasītos pierādījumus, vai citā valodā, kuru dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, ir norādījusi kā pieņemamu. Katra dalībvalsts norāda Eiropas Savienības iestāžu oficiālo valodu vai valodas, kas nav tās valsts valoda un kas ir pieņemama vai pieņemamas veidlapu aizpildīšanai.
6. pants
Pieprasījumu un citu paziņojumu nosūtīšana
Pieprasījumus un paziņojumus, ievērojot šo regulu, nosūta ar iespējami ātrākajiem līdzekļiem, ko dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, ir norādījusi kā pieņemamus. Nosūtīšanu drīkst veikt ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem ar noteikumu, ka saņemtais dokuments precīzi atspoguļo nosūtītā dokumenta saturu un ka visa informācija tajā ir salasāma.
2. iedaļa
Pieprasījuma saņemšana
7. pants
Pieprasījuma saņemšana
1. Ne vēlāk kā septiņas dienas pēc pieprasījuma saņemšanas kompetentā tiesa, kas saņem pieprasījumu, nosūta apstiprinājumu par saņemšanu tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, izmantojot pielikumā doto B veidlapu. Ja pieprasījums neatbilst 5. un 6. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, tiesa, kas saņem pieprasījumu, apstiprinājumā par saņemšanu izdara attiecīgu piezīmi.
2. Ja tāda pieprasījuma izpilde, kas iesniegts, izmantojot ielikumā doto A veidlapu, un kas atbilst 5. pantā minētajiem nosacījumiem, nav piekritīga tiesai, kurai tas nosūtīts, minētā tiesa nosūta pieprasījumu kompetentai tiesai savā dalībvalstī un par to informē tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, izmantojot pielikumā doto A veidlapu.
8. pants
Nepilnīgs pieprasījums
1. Ja pieprasījumu nevar izpildīt, jo tajā nav visas vajadzīgās informācijas, kura minēta 4. pantā, tiesa, kas saņem pieprasījumu, par to informē tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, tūlīt vai, vēlākais, 30 dienās pēc pieprasījuma saņemšanas, izmantojot pielikumā doto C veidlapu, un pieprasa tai nosūtīt trūkstošo informāciju, norādot, cik vien iespējams precīzi.
2. Ja pieprasījumu nevar izpildīt, jo ir nepieciešama drošības nauda vai avanss saskaņā ar 18. panta 3. punktu, tiesa, kas saņem pieprasījumu, par to informē tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, tūlīt vai, vēlākais, 30 dienās pēc pieprasījuma saņemšanas, izmantojot pielikumā doto C veidlapu, un informē tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, kā būtu iemaksājama drošības nauda vai avanss. Tiesa, kas saņem pieprasījumu, apstiprina drošības naudas vai avansa saņemšanu tūlīt vai, vēlākais 10 dienās no brīža, kad saņemta drošības nauda vai avanss, izmantojot D veidlapu.
9. pants
Pieprasījuma aizpildīšana
1. Ja tiesa, kas saņem pieprasījumu, apstiprinājumā par saņemšanu atbilstoši 7. panta 1. punktam ir norādījusi, ka pieprasījums neatbilst 5. vai 6. pantā minētajiem nosacījumiem, vai atbilstoši 8. pantam ir informējusi tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, ka pieprasījumu nevar izpildīt, jo tajā nav visas vajadzīgās informācijas, kas minēta 4. pantā, termiņš, kas noteikts 10. pantā, sākas tikai tad, kad tiesa, kas saņem pieprasījumu, ir saņēmusi pienācīgi aizpildītu pieprasījumu.
2. Ja tiesa, kas saņem pieprasījumu, ir lūgusi drošības naudu vai avansu saskaņā ar 18. panta 3. punktu, šis termiņš sākas brīdī, kad iemaksā drošības naudu vai avansu.
3. iedaļa
Pierādījumu iegūšana, ko veic tiesa, kas saņem pieprasījumu
10. pants
Vispārīgi noteikumi, izpildot pieprasījumu
1. Tiesa, kas saņem pieprasījumu, izpilda pieprasījumu tūlīt vai, vēlākais, 90 dienās no brīža, kad saņemts pieprasījums.
2. Tiesa, kas saņem pieprasījumu, to izpilda saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem.
3. Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, izmantojot pielikumā doto A veidlapu, var lūgt izpildīt pieprasījumu saskaņā ar īpašu procedūru, kas paredzēta tās dalībvalsts tiesību aktos. Tiesa, kas saņem pieprasījumu, izpilda šādu prasību, ja vien attiecīgā procedūra nav pretrunā tiesas, kas saņem pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem, un ja nav būtisku praktisko grūtību. Ja tiesa, kas saņem pieprasījumu, neizpilda prasību viena šāda iemesla dēļ, tā, izmantojot pielikumā doto E veidlapu, attiecīgi informē tiesu, kas iesniedz pieprasījumu.
4. Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var lūgt tiesai, kas saņem pieprasījumu, pierādījumu iegūšanā izmantot sakaru tehnoloģijas, jo īpaši, videokonferences vai telekonferences.
Tiesa, kas saņem pieprasījumu, izpilda šādu prasību, ja vien tā nav pretrunā tiesas, kas saņem pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem, un ja nav būtisku praktisko grūtību.
Ja tiesa, kas saņem pieprasījumu, neizpilda prasību viena šāda iemesla dēļ, tā, izmantojot pielikumā doto E veidlapu, attiecīgi informē tiesu, kas iesniedz pieprasījumu.
Ja tiesai, kura iesniedz pieprasījumu, vai tiesai, kura saņem pieprasījumu, nav pieejami iepriekš minētie tehniskie līdzekļi, tiesas, savstarpēji vienojoties, var padarīt šādus līdzekļus pieejamus.
11. pants
Izpilde ar pušu klātbūtni un līdzdalību
1. Ja tas ir paredzēts tās tiesas dalībvalsts tiesību aktos, kura iesniedz pieprasījumu, pusēm un to pārstāvjiem, ja tādi ir, ir tiesības būt klāt laikā, kad tiesa, kas saņem pieprasījumu, iegūst pierādījumus.
2. Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, savā pieprasījumā, izmantojot pielikumā doto A veidlapu, informē tiesu, kas saņem pieprasījumu, ka puses un to pārstāvji, ja tādi ir, būs klāt, un, vajadzības gadījumā, ka viņu līdzdalība tiek prasīta. Šo informāciju var sniegt arī jebkurā citā piemērotā brīdī.
3. Ja pierādījumu iegūšanā ir prasīta pušu un to pārstāvju, ja tādi ir, līdzdalība, tiesa, kas saņem pieprasījumu, saskaņā ar 10. pantu paredz nosacījumus, ar kādiem tie drīkst piedalīties.
4. Tiesa, kas saņem pieprasījumu, izmantojot pielikumā doto F veidlapu, paziņo pusēm un to pārstāvjiem, ja tādi ir, par laiku, kad, un vietu, kur notiks attiecīgā procedūra, un, vajadzības gadījumā, par nosacījumiem, ar kādiem tās drīkst piedalīties.
5. Šā panta 1. līdz 4. punkts neietekmē iespēju tiesai, kas saņem pieprasījumu, lūgt pusēm un to pārstāvjiem, ja tādi ir, būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā, ja šāda iespēja ir paredzēta tās dalībvalsts tiesību aktos.
12. pants
Izpilde ar tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, pārstāvju klātbūtni un līdzdalību
1. Ja tas atbilst tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem, tās tiesas pārstāvjiem, kas iesniedz pieprasījumu, ir tiesības būt klāt pierādījumu iegūšanā, ko veic tiesa, kas saņem pieprasījumu.
2. Šajā pantā jēdziens “pārstāvis” ietver tiesas pārstāvjus, ko tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, pilnvarojusi saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem. Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem var pilnvarot arī jebkādu citu personu, piemēram, ekspertu.
3. Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, savā pieprasījumā, izmantojot pielikumā doto A veidlapu, informē tiesu, kas saņem pieprasījumu, ka tās pārstāvji būs klāt, un, vajadzības gadījumā, ka viņu līdzdalība tiek prasīta. Šo informāciju var sniegt arī jebkurā citā piemērotā brīdī.
4. Ja pierādījumu iegūšanā ir pieprasīta tās tiesas pārstāvju līdzdalība, kas iesniedz pieprasījumu, tiesa, kas saņem pieprasījumu, saskaņā ar 10. pantu paredz nosacījumus, ar kādiem tie drīkst piedalīties.
5. Tiesa, kas saņem pieprasījumu, izmantojot pielikumā doto F veidlapu, paziņo tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, par laiku, kad, un vietu, kur notiks attiecīgā procedūra, un, vajadzības gadījumā, par nosacījumiem, ar kādiem tās pārstāvji drīkst piedalīties.
13. pants
Piespiedu līdzekļi
Ja vajadzīgs, izpildot pieprasījumu, tiesa, kas saņem pieprasījumu, gadījumos, kas paredzēti tās tiesas, kas saņem pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktos, piemēro atbilstošus piespiedu līdzekļus, lai izpildītu lūgumu, kuru šajā sakarā iesniegušas tās valsts iestādes vai viena no pusēm.
14. pants
Izpildes atteikums
1. Pieprasījumu nopratināt personu neizpilda, ja attiecīgā persona atsaucas uz tiesībām atteikties liecināt, vai aizliegumu liecināt:
a) saskaņā ar tiesas, kas saņem pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem; vai
b) saskaņā ar tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem, un šādas tiesības ir norādītas pieprasījumā, vai, vajadzības gadījumā, pēc tās tiesas lūguma, kas saņem pieprasījumu, tās ir apstiprinājusi tiesa, kas iesniedz pieprasījumu.
2. Papildus pamatiem, kas minēti 1. punktā, pieprasījuma izpildi drīkst atteikt tikai tad, ja:
a) uz pieprasījumu šī regula neattiecas, kā noteikts 1. pantā; vai
b) pieprasījuma izpilde saskaņā ar tās tiesas, kas saņem pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem, neietilpst tiesu varas funkcijās; vai
c) tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, neizpilda tās tiesas, kas saņem pieprasījumu, pieprasījumu aizpildīt pieprasījumu, kas minēts 8. pantā, 30 dienās no brīža, kad tiesa, kas saņem pieprasījumu, ir lūgusi to izdarīt; vai
d) drošības nauda vai avanss, kas prasīts saskaņā ar 18. panta 3. punktu, nav samaksāts 60 dienās no brīža, kad tiesa, kas saņem pieprasījumu, ir lūgusi šādu drošības naudu vai avansu.
3. Tiesa, kas saņem pieprasījumu, nedrīkst atteikt izpildi tikai, tādēļ, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem darbības priekšmets ir attiecīgās dalībvalsts tiesas izņēmuma kompetencē, vai ka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti nedod tiesības veikt attiecīgo darbību.
4. Ja pieprasījumu atsakās izpildīt, pamatojoties uz vienu no 2. punktā minētajiem iemesliem, tiesa, kas saņem pieprasījumu, izmantojot pielikumā doto H veidlapu, par to paziņo tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, 60 dienās no brīža, kad tiesa, kas saņem pieprasījumu, ir saņēmusi pieprasījumu.
15. pants
Paziņojums par kavēšanos
Ja tiesa, kas saņem pieprasījumu, nevar izpildīt pieprasījumu 90 dienās no dienas, kad tas saņemts, tā, izmantojot pielikumā doto G veidlapu, par to informē tiesu, kas iesniedz pieprasījumu; tajā norāda kavēšanās iemeslus, kā arī paredzamo laiku, kurš tiesai, kas saņem pieprasījumu, būs vajadzīgs pieprasījuma izpildei.
16. pants
Procedūra pēc pieprasījuma izpildes
Tiesa, kas saņem pieprasījumu, nekavējoties nosūta tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, dokumentus, kas apliecina pieprasījuma izpildi, un, vajadzības gadījumā, nosūta atpakaļ dokumentus, kuri saņemti no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu. Dokumentiem pievieno izpildes apstiprinājumu, izmantojot pielikumā doto H veidlapu.
4. iedaļa
Tieša pierādījumu iegūšana, ko veic tiesa, kas iesniedz pieprasījumu
17. pants
1. Ja tiesa pieprasa iespēju iegūt pierādījumus tieši citā dalībvalstī, tā iesniedz pieprasījumu tās valsts centrālajai institūcijai vai kompetentajai iestādei, kas minēta 3. panta 3. punktā, izmantojot pielikumā doto I veidlapu.
2. Tiešā pierādījumu iegūšana drīkst notikt tikai tad, ja to var veikt brīvprātīgi, nepiemērojot piespiedu līdzekļus.
Ja tiešā pierādījumu iegūšana nozīmē personas nopratināšanu, tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, informē attiecīgo personu, ka izpilde notiek brīvprātīgi.
3. Pierādījumu iegūšanu veic tiesas pārstāvis vai jebkāda cita persona, piemēram, eksperts, kuru pilnvaro saskaņā ar tās tiesas dalībvalsts tiesību aktiem, kas iesniedz pieprasījumu.
4. Ne vēlāk kā 30 dienās no pieprasījuma saņemšanas tās dalībvalsts, kura saņem pieprasījumu, centrālā institūcija vai kompetenta iestāde, izmantojot J veidlapu, informē tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, par pieprasījuma saņemšanu un, vajadzības gadījumā, par to, ar kādiem nosacījumiem saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem šāda izpilde ir veicama.
Jo īpaši centrālā institūcija vai kompetentā iestāde var uzticēt savas dalībvalsts tiesai piedalīties pierādījumu iegūšanā, lai nodrošinātu šā panta un izklāstīto nosacījumu pienācīgu piemērošanu.
Centrālā institūcija vai kompetentā iestāde veicina sakaru tehnoloģiju, piemēram, videokonferenču un telekonferenču izmantošanu.
5. Centrālā institūcija vai kompetentā iestāde drīkst atteikt iespēju veikt pierādījumu tiešu iegūšanu tikai tad, ja:
a) pieprasījums neattiecas uz šo regulu, kā noteikts 1. pantā;
b) pieprasījumā nav visas vajadzīgās informācijas, kas minēta 4. pantā; vai
c) pieprasītā tiešā pierādījumu iegūšana ir pretrunā tās dalībvalsts tiesību pamatprincipiem.
6. Neskarot nosacījumus, kas paredzēti saskaņā ar 4. punktu, tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, izpilda pieprasījumu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem.
5. iedaļa
Izmaksas
18. pants
1. Pieprasījuma izpilde saskaņā ar 10. pantu nav pamats nekādai nodokļu vai izmaksu atmaksāšanai.
2. Tomēr, ja tiesa, kas saņem pieprasījumu, to lūdz, tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, nekavējoties atmaksā:
— samaksu ekspertiem un tulkiem,
— izmaksas, kas radušās, piemērojot 10. panta 3. un 4. punktu.
Pušu pienākumu segt šo samaksu vai izmaksas nosaka tās tiesas dalībvalsts tiesību akti, kas iesniedz pieprasījumu.
3. Ja ir nepieciešams eksperta atzinums, tiesa, kura saņem pieprasījumu, pirms pieprasījuma izpildes var lūgt tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, atbilstošu drošības naudu vai avansu izmaksu segšanai. Visos citos gadījumos drošības nauda vai avanss nav pieprasījuma izpildes nosacījums.
Puses maksā drošības naudu vai avansu, ja tas paredzēts tās tiesas dalībvalsts tiesību aktos, kas iesniedz pieprasījumu.
III NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
19. pants
Īstenošanas noteikumi
1. Komisija sastāda un regulāri atjaunina rokasgrāmatu, kas ir pieejama arī elektroniski un kurā ir informācija, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar 22. pantu un spēkā esošajiem nolīgumiem un vienošanām saskaņā ar 21. pantu.
2. Pielikumā noteikto standarta veidlapu precizējumus vai tehniskos grozījumus veic Komisija. Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
20. pants
1. Komisijai palīdz komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
21. pants
Attiecības ar esošajiem un turpmākiem nolīgumiem un vienošanām starp dalībvalstīm
1. Attiecībās starp šīs regulas dalībvalstīm jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, priekšroka ir jādod šai regulai, nevis noteikumiem divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai vienošanās, ko noslēdz dalībvalstis, un jo īpaši Hāgas 1954. gada 1. marta Konvencijā par civilprocesu un Hāgas 1970. gada 18. marta Konvencijā par pierādījumu pieprasīšanu ārvalstīs civillietās un komerclietās.
2. Šī regula neaizliedz dalībvalstīm turpināt piemērot, kā arī noslēgt nolīgumus vai vienošanās ar vienu vai vairākām dalībvalstīm, lai vēl vairāk vienkāršotu pierādījumu iegūšanu ar noteikumu, ka tie atbilst šai regulai.
3. Dalībvalstis Komisijai nosūta:
a) līdz 2003. gada 1. jūlijam — 2. punktā minēto turpmāk piemērojamo dalībvalstu nolīgumu vai vienošanos kopiju;
b) 2. punktā minēto nolīgumu vai vienošanos kopiju, kas noslēgti starp dalībvalstīm, kā arī tādu nolīgumu vai vienošanos projektus, ko tās paredz noslēgt;
c) paziņojumus par minēto nolīgumu vai vienošanos denonsēšanu vai grozīšanu.
22. pants
Paziņošana
Līdz 2003. gada 1. jūlijam katra dalībvalsts nosūta Komisijai:
a) sarakstu, kas minēts 2. panta 2. punktā, kurā norādīta tiesu teritoriālā un, attiecīgajos gadījumos, — speciālā jurisdikcija;
b) šīs regulas 3. pantā minēto centrālo institūciju un kompetento iestāžu nosaukumus un adreses, norādot to teritoriālo jurisdikciju;
c) informāciju par tehniskajiem līdzekļiem pieprasījumu saņemšanai, kas pieejami sarakstā norādītajām tiesām, ievērojot 2. panta 2. punktu;
d) informāciju par to, kādas valodas, ir pieņemamas pieprasījumiem, kā minēts 5. pantā.
Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām šajā informācijā.
23. pants
Pārskatīšana
Ne vēlāk kā 2007. gada 1. janvārī un pēc tam reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs regulas un jo īpaši tās 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 3. punkta, kā arī 17. un 18. panta praktisko piemērošanu.
24. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī regula stājas spēkā 2001. gada 1. jūlijā.
2. Šo regulu piemēro no 2004. gada 1. janvāra, izņemot 19., 21. un 22. pantu, kurus piemēro no 2001. gada 1. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.
PIELIKUMS
( 1 ) OV C 314, 3.11.2000., 2. lpp.
( 2 ) Atzinums sniegts 2001. gada 14. martā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
( 3 ) Atzinums sniegts 2001. gada 28. februārī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
( 4 ) OV L 160, 30.6.2000., 37. lpp.
( 5 ) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
( 6 ) OV L 24, 30.1.1998., 1. lpp.
( 7 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.