1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts tiesību akti nevajadzīgi nekavē elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību, patērētāju līdzdalību, tostarp izmantojot pieprasījumreakciju, investīcijas, jo īpaši mainīgas un elastīgas elektroenerģijas ražošanā, enerģijas uzkrāšanu, vai elektromobilitātes vai jaunu starpsavienotāju ieviešanu starp dalībvalstīm, un nodrošina, ka elektroenerģijas cenas atspoguļo faktisko pieprasījumu un piedāvājumu.

2.   Veidojot jaunus starpsavienotājus, dalībvalstis ņem vērā elektroenerģijas starpsavienojumu mērķus, kā tie noteikti Regulas (ES) 2018/1999 4. panta d) punkta 1) apakšpunktā..

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka iekšējā elektroenerģijas tirgū nepastāv nepamatoti šķēršļi ienākšanai tirgū, darbībai tajā un iziešanai no tirgus, neskarot kompetences, ko dalībvalstis patur attiecībā uz trešām valstīm.

4.   Dalībvalstis nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kuros elektroenerģijas uzņēmumiem piemēro pārredzamus, samērīgus un nediskriminējošus noteikumus, maksas un attieksmi, jo īpaši attiecībā uz balansēšanas pienākumu, piekļuvi vairumtirgiem, piekļuvi datiem, piegādātāja maiņas procesiem un rēķinu izsniegšanas režīmiem, un attiecīgā gadījumā attiecībā uz licencēšanu.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus dalībnieki no trešām valstīm, kad tie darbojas iekšējā elektroenerģijas tirgū, ievēro piemērojamos Savienības un valstu tiesību aktus, tostarp attiecībā uz vides un drošības politiku.

1.   Piegādātāji var brīvi noteikt cenu, par kādu tie piegādā elektroenerģiju lietotājiem. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu patiesu konkurenci starp piegādātājiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina enerģētiskās nabadzības skarto un neaizsargāto mājsaimniecību lietotāju aizsardzību saskaņā ar 28. un 29. pantu, izmantojot sociālo politiku vai citus līdzekļus, nevis publisko intervenci elektroenerģijas piegādes cenu noteikšanā.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis cenu noteikšanā par elektroenerģijas piegādi enerģētiskās nabadzības skartiem vai neaizsargātiem mājsaimniecības lietotājiem var piemērot publisko intervenci. Uz šādām publiskām intervencēm attiecas 4. un 5. punktā izklāstītie nosacījumi.

4.   Publiskās intervences elektroenerģijas piegādes cenu noteikšanā:

5.   Ikviena dalībvalsts, kas piemēro publiskās intervences elektroenerģijas piegādes cenu noteikšanā saskaņā ar šā panta 3. punktu, ievēro arī Regulas (ES) 2018/1999 3. panta 3. punkta d) apakšpunktu un 24. pantu neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā dalībvalstī ir ievērojams enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaits.

6.   Lai pārejas perioda nolūkā izveidotu efektīvu konkurenci starp piegādātājiem elektroenerģijas piegādes līgumu jomā un panāktu pilnībā efektīvu tirgū balstītu mazumtirdzniecības cenu noteikšanu elektroenerģijai saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis var piemērot valsts intervenci cenu noteikšanā elektroenerģijas piegādei mājsaimniecību lietotājiem un mikrouzņēmumiem, kuri negūst labumu no publiskās intervences saskaņā ar 3. punktu.

7.   Publiskās intervences saskaņā ar 6. punktu atbilst 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un tās:

8.   Dalībvalstis par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 3. un 6. punktu, paziņo Komisijai viena mēneša laikā pēc to pieņemšanas un var šos pasākumus piemērot nekavējoties. Paziņojumam pievieno paskaidrojumu, kāpēc citi instrumenti bija nepietiekami izvirzītā mērķa sasniegšanai, par to, kā tiek nodrošināta 4. un 7. punktā noteikto prasību izpilde un kāda ir paziņoto pasākumu ietekme uz konkurenci. Paziņojumā apraksta labumguvēju apjomu, pasākumu ilgumu un to mājsaimniecības lietotāju skaitu, kurus skar šie pasākumi, un paskaidro, kā tika noteiktas regulētās cenas.

9.   Dalībvalstis līdz 2022. gada 1. janvārim un 2025. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šā panta īstenošanu, atbilstīgi šim pantam veiktās intervences nepieciešamību un samērīgumu, kā arī efektīvas konkurences starp piegādātājiem un pārejas uz tirgus cenām progresa novērtējumu. Dalībvalstis, kuras piemēro regulētas cenas saskaņā ar 6. punktu, ziņo par atbilstību 7. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tostarp par to piegādātāju atbilstību, kuriem tiek prasīts piemērot šādus intervences pasākumus, kā arī par regulēto cenu ietekmi uz minēto piegādātāju finansēm.

10.   Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim pārskata un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta īstenošanu nolūkā panākt tirgū balstītas elektroenerģijas cenas mazumtirgos, vajadzības gadījumā kopā ar to vai vēlāk iesniedzot leģislatīva akta priekšlikumu. Minētajā leģislatīva akta priekšlikumā var iekļaut regulēto cenu beigu datumu.

1.   Dalībvalstis nodrošina tādas sistēmas ieviešanu, kas trešām personām dod piekļuvi pārvades un sadales sistēmām, pamatojoties uz publicētiem tarifiem, ko visiem lietotājiem piemēro objektīvi un bez sistēmas izmantotāju diskriminācijas. Dalībvalstis nodrošina, ka šos tarifus vai to aprēķināšanas metodiku pirms to stāšanās spēkā apstiprina saskaņā ar 59. pantu un ka šos tarifus un metodiku, ja apstiprina vienīgi metodiku, publicē pirms to stāšanās spēkā.

2.   Pārvades vai sadales sistēmas operators var atteikt piekļuvi, ja tam nav vajadzīgās jaudas. Šādu atteikumu attiecīgi pamato, jo īpaši ņemot vērā 9. pantu un izmantojot objektīvus un tehniski un ekonomiski pamatotus kritērijus. Dalībvalstis vai, ja dalībvalstis to nosaka, minēto dalībvalstu regulatīvās iestādes nodrošina, ka šos kritērijus konsekventi piemēro un ka sistēmas izmantotājs, kuram pieeja atteikta, var izmantot strīdu izšķiršanas procedūru. Attiecīgā gadījumā un tad, ja piekļuvi atsaka, regulatīvās iestādes arī nodrošina to, ka pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators sniedz attiecīgu informāciju par pasākumiem, kas būtu vajadzīgi tīkla nostiprināšanai. Šādu informāciju sniedz visos gadījumos, kad tikusi liegta piekļuve uzlādes punktiem. Personai, kas šādu informāciju pieprasa, var likt maksāt saprātīgu samaksu, kas atspoguļo šādas informācijas sniegšanas izmaksas.

3.   Šo pantu piemēro arī iedzīvotāju energokopienām, kas pārvalda sadales tīklus.

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

2.   Dalībvalstis nosaka kritērijus, kurus ievēro, piešķirot atļaujas tiešo līniju būvniecībai to teritorijā. Minētie kritēriji ir objektīvi un nediskriminējoši.

3.   Elektroenerģijas piegādes iespēja, izmantojot tiešo līniju, kā minēts šā panta 1. punktā, neietekmē iespēju slēgt līgumus par elektroenerģiju saskaņā ar 6. pantu.

4.   Dalībvalstis var izsniegt atļaujas tiešās līnijas būvniecībai, tomēr ņemot vērā atteikumu atļaut piekļuvi sistēmai saskaņā ar 6. pantu vai strīdu izšķiršanas procedūras sākšanu saskaņā ar 60. pantu.

5.   Dalībvalstis var atteikt tiešās līnijas būvniecības atļauju, ja šādas atļaujas piešķiršana traucētu piemērot noteikumus par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām saskaņā ar 9. pantu. Šādu atteikumu pienācīgi pamato.

1.   Jaunu enerģijas ražošanas jaudu būvniecības sakarā dalībvalstis paredz atļaujas izsniegšanas procedūru, ko ievēro saskaņā ar objektīviem, pārskatāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem.

2.   Dalībvalstis nosaka kritērijus, kurus ievēro, piešķirot atļaujas ražošanas jaudu būvniecībai to teritorijā. Nosakot atbilstīgos kritērijus, dalībvalstis apsver:

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ir īpašas, vienkāršotas un racionalizētas atļauju izsniegšanas procedūras attiecībā uz mazajiem decentralizētajiem ražotājiem un/vai izkliedētajai ražošanai, kurās ņem vērā to ierobežoto apjomu un potenciālo ietekmi.

Dalībvalstis var izstrādāt vadlīnijas šādai īpašai atļauju izsniegšanas procedūrai. Regulatīvās iestādes vai citas kompetentās valsts iestādes, tostarp plānošanas iestādes, pārskata minētās vadlīnijas un var ieteikt grozījumus tajās.

Ja dalībvalstis ir noteikušas īpašas zemes izmantojuma atļauju izsniegšanas procedūras, ko piemēro lieliem jaunas ražošanas jaudas infrastruktūras projektiem, dalībvalstis attiecīgā gadījumā šo procedūru darbības jomā iekļauj jaunas ražošanas jaudas būvniecību un īsteno procedūras nediskriminējoši un atbilstīgā laikposmā.

4.   Atļaujas izsniegšanas procedūras un kritērijus publisko. Pretendentus informē par atļaujas izsniegšanas atteikuma iemesliem. Iemesliem jābūt objektīviem, nediskriminējošiem, labi un pienācīgi pamatotiem. Pretendentiem dara zināmu pārsūdzības kārtību.

1.   Pamatojoties uz savu iestāžu sistēmu un ievērojot subsidiaritātes principu, dalībvalstis nodrošina, ka, neskarot 2. punktu, elektroenerģijas uzņēmumi darbojas saskaņā ar šīs direktīvas principiem, lai izveidotu drošu elektroenerģijas tirgu, kas ilgtermiņā neapdraud vidi un kurā valda konkurence, un minētos uzņēmumus nediskriminē pēc to tiesībām vai pienākumiem.

2.   Pilnībā ievērojot attiecīgos LESD noteikumus, jo īpaši tā 106. pantu, dalībvalstis uzņēmumiem, kas darbojas elektroenerģijas nozarē, var vispārējās ekonomiskās interesēs noteikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības attiecībā uz drošību, tostarp piegādes drošību, piegādes regularitāti, kvalitāti un cenu, kā arī uz vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu enerģiju un klimata aizsardzību. Šādas saistības ir skaidri definētas, pārskatāmas, nediskriminējošas, pārbaudāmas, un tās garantē, ka Savienības elektroenerģijas uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve valstu patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas skar cenu noteikšanu par elektroenerģijas piegādi, atbilst šīs direktīvas 5. pantā izklāstītajām prasībām.

3.   Ja nosaka finansiālu kompensāciju, citus kompensācijas veidus un ekskluzīvas tiesības, ko dalībvalsts piešķir šā panta 2. punktā minēto saistību izpildei vai universālā pakalpojuma sniegšanai, kā izklāstīts 27. pantā, to dara nediskriminējoši un pārskatāmi.

4.   Transponējot šo direktīvu, dalībvalstis informē Komisiju par visiem pasākumiem, ko tās pieņēmušas, lai izpildītu universālā pakalpojuma un sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistības, tostarp par patērētāju aizsardzības un vides aizsardzības nodrošināšanu, kā arī par to iespējamo ietekmi uz vietējo un starptautisko konkurenci neatkarīgi no tā, vai šo pasākumu veikšanas nolūkā ir jāatkāpjas no šīs direktīvas. Pēc tam reizi divos gados tās informē Komisiju par visām izmaiņām šādos pasākumos neatkarīgi no tā, vai šo pasākumu veikšanas nolūkā ir jāatkāpjas no šīs direktīvas.

5.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot šīs direktīvas 6., 7. un 8. pantu, ja to piemērošana radītu juridiskus vai faktiskus šķēršļus elektroenerģijas uzņēmumiem uzlikto saistību izpildei vispārējās ekonomiskās interesēs un ciktāl tas neietekmētu nozares attīstību tā, ka tas būtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības interesēs, inter alia, ir konkurence attiecībā uz lietotājiem saskaņā LESD 106. pantu un šo direktīvu.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visiem galalietotājiem ir tiesības saņemt elektroenerģiju no piegādātāja, ja piegādātājs tam piekrīt, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī piegādātājs ir reģistrēts, ar noteikumu, ka piegādātājs ievēro spēkā esošos tirdzniecības un balansēšanas noteikumus. Minētajā sakarā dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka administratīvās procedūras nediskriminē piegādātājus, kas jau ir reģistrēti citā dalībvalstī.

2.   Neskarot Savienības noteikumus par patērētāju aizsardzību, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES (20) un Padomes Direktīvu 93/13/EEK (21), dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājiem ir šā panta 3. līdz 12. punktā minētās tiesības.

3.   Galalietotāji ir tiesīgi slēgt līgumu ar savu piegādātāju, kurā norādīta:

Nosacījumi ir taisnīgi un labi zināmi iepriekš. Jebkurā gadījumā šo informāciju sniedz pirms līguma noslēgšanas vai apstiprināšanas. Ja līgumus slēdz, izmantojot starpniekus, tad informāciju par šajā punktā izklāstītajiem jautājumiem arī sniedz pirms līguma noslēgšanas.

Galalietotājiem labi redzamā veidā skaidrā un saprotamā valodā sniedz kopsavilkumu par līguma būtiskajiem nosacījumiem.

4.   Galalietotājiem sniedz atbilstīgu paziņojumu par jebkuru nodomu grozīt līguma nosacījumus un informē par viņu tiesībām izbeigt līgumu pēc paziņojuma saņemšanas. Piegādātāji pārredzami un saprotami tieši informē savus galalietotājus par piegādes cenas koriģēšanu, kā arī par šīs korekcijas iemesliem un priekšnosacījumiem un par tās apmēru, un dara to savlaicīgi, ne vēlāk kā divas nedēļas un mājsaimniecību lietotāju gadījumā – ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms korekcijas stāšanās spēkā. Dalībvalstis nodrošina to, ka galalietotāji var brīvi izbeigt līgumus, ja tie nepieņem jaunos līgumiskos nosacījumus vai piegādes cenas korekcijas, par ko tiem ir paziņojis viņu piegādātājs.

5.   Piegādātāji sniedz galalietotājiem pārredzamu informāciju par piemērojamajām cenām un tarifiem un par standarta noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi elektroenerģijas pakalpojumiem un to izmantošanu.

6.   Piegādātāji piedāvā galalietotājiem izvēlēties no plaša apmaksas metožu klāsta. Minētās apmaksas metodes nerada lietotāju nepamatotu diskrimināciju. Ar maksājumu metodēm vai maksājumu sistēmām saistīto maksu atšķirības ir objektīvas, nediskriminējošas un samērīgas un nepārsniedz tiešās izmaksas, kas radušās maksātājam par konkrētās maksājumu metodes vai maksājumu sistēmas izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (22) 62. pantu.

7.   Ievērojot 6. punktu, mājsaimniecības lietotāji, kuriem ir piekļuve priekšapmaksas sistēmām, šādu priekšapmaksas sistēmu dēļ netiek nostādīti neizdevīgā stāvoklī.

8.   Piegādātāji piedāvā galalietotājiem taisnīgus un pārredzamus vispārīgos noteikumus un nosacījumus, kurus izklāsta vienkāršā un nepārprotamā valodā, un tajos nav ārpuslīgumisku šķēršļu lietotāju tiesību īstenošanai, piemēram, pārlieku sarežģītas līguma dokumentācijas. Lietotājus aizsargā pret negodīgām vai maldinošām pārdošanas metodēm.

9.   Galalietotājiem ir tiesības uz augsta līmeņa pakalpojumiem un to, ka viņu piegādātāji izskata sūdzības. Piegādātāji sūdzības izskata vienkāršā, taisnīgā un ātrā kārtībā.

10.   Galalietotājus informē par tiesībām attiecībā uz universālo pakalpojumu, ja tiem ir piekļuve universālajam pakalpojumam saskaņā ar noteikumiem, ko dalībvalstis pieņēmušas, ievērojot 27. pantu.

11.   Piegādātāji mājsaimniecības lietotājiem pietiekamu laiku pirms plānotās atslēgšanas sniedz pienācīgu informāciju par alternatīviem pasākumiem. Šādi alternatīvi pasākumi var minēt atbalsta avotus, lai novērstu atslēgšanu, priekšapmaksas sistēmas, energoauditus, energokonsultāciju pakalpojumus, alternatīvus maksāšanas plānus, konsultācijas par parādu pārvaldību vai atslēgšanas moratorijus un nerada papildu izmaksas lietotājiem, kuriem draud atslēgšana.

12.   Piegādātāji sniedz galalietotājiem galīgo kontu slēgšanas pārskatu pēc jebkuras piegādātāja maiņas ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc šādas maiņas.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesiskais regulējums ļauj piegādātājiem piedāvāt dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu. Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāji, kam ir uzstādīti viedie skaitītāji, var vismaz vienam piegādātājam un katram piegādātājam, kam ir vairāk nekā 200 000 galalietotāju, lūgt noslēgt dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji galalietotājus pilnībā informē par iespējām, izmaksām un riskiem, kas saistīti ar šādu dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu, un nodrošina, ka piegādātājiem ir pienākums galalietotājiem sniegt attiecīgu informāciju, tostarp par vajadzību uzstādīt atbilstošu elektroenerģijas skaitītāju. Regulatīvās iestādes uzrauga tirgus attīstību, izvērtē riskus, ko jaunie produkti un pakalpojumi var ietvert, un novērš ļaunprātīgu praksi.

3.   Piegādātāji saņem katra galalietotāja piekrišanu pirms līgumu ar minēto lietotāju maina uz dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu.

4.   Dalībvalstis vai to regulatīvās iestādes vismaz desmit gadus ilgu laikposmu no brīža, kad dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumi kļuvuši pieejami, uzrauga un publicē gada ziņojumus par šādu līgumu svarīgāko attīstību, tostarp par tirgus piedāvājumiem un ietekmi uz patērētāju rēķiniem, un jo īpaši par cenu svārstīguma līmeni.

1.   Piegādātāju vai tirgus dalībnieku, kas iesaistīti agregēšanā, maiņu veic pēc iespējas īsākā laikā. Dalībvalstis nodrošina, ka lietotājam, kas vēlas mainīt piegādātājus vai tirgus dalībnieku, kas iesaistīts agregēšanā, vienlaikus ievērojot līguma noteikumus, ir tiesības veikt maiņu maksimāli trīs nedēļu laikā no pieprasījuma dienas. Vēlākais no 2026. gada piegādātāju maiņas tehniskais process nav ilgāks par 24 stundām, un to ir iespējams īstenot jebkurā darbdienā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz no mājsaimniecības lietotājiem un mazajiem uzņēmumiem neiekasē nekādu maksu saistībā ar maiņu.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis var izvēlēties atļaut piegādātājiem vai tirgus dalībniekiem, kas iesaistīti agregēšanā, iekasēt no lietotājiem maksu par līguma izbeigšanu, ja minētie lietotāji pēc savas vēlēšanās izbeidz elektroenerģijas piegādes līgumus ar fiksētu termiņu, fiksētu cenu pirms līguma termiņa beigām, ar noteikumu, ka šādas maksas ir paredzētas līgumā, kuru patērētājs pēc savas vēlēšanās noslēdzis, un ka lietotājs par šādām maksām ir skaidri informēts pirms līguma noslēgšanas. Šādas maksas ir samērīgas un nepārsniedz tiešos ekonomiskos zaudējumus, kas rodas piegādātājam vai tirgus dalībniekam, kas iesaistīts agregēšanā, saistībā ar to, ka lietotājs izbeidz līgumu, ieskaitot izmaksas par visām grupētajām investīcijām vai pakalpojumiem, kas jau sniegti lietotājam saskaņā ar līgumu. Pierādīšanas pienākums par tiešo ekonomisko zaudējumu ir piegādātājam vai tirgus dalībniekam, kas iesaistīts agregēšanā, un regulatīvā iestāde vai jebkura cita kompetentā valsts iestāde uzrauga līguma izbeigšanas maksu pieļaujamību.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiesības mainīt piegādātāju vai tirgus dalībnieku, kas iesaistīts agregēšanā, neatkarīgi no izmaksām, piepūles vai patērētā laika piešķir lietotājiem bez diskriminācijas.

5.   Mājsaimniecību lietotāji ir tiesīgi piedalīties kolektīvās maiņas shēmās. Dalībvalstis novērš visus normatīvos vai administratīvos šķēršļus kolektīvai maiņai, vienlaikus nodrošinot sistēmu, kas nodrošina maksimālu patērētāju aizsardzību, lai nepieļautu nekāda veida ļaunprātīgu praksi.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visi lietotāji var brīvi pirkt un pārdot elektroenerģijas pakalpojumus, tostarp agregēšanu, kas nav piegāde, neatkarīgi no to elektroenerģijas piegādes līguma un no to izvēlētā elektroenerģijas uzņēmuma.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka, ja galalietotājs vēlas noslēgt līgumu par agregēšanu, galalietotājs ir tiesīgs to darīt bez galalietotāja elektroenerģijas uzņēmumu piekrišana.

Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus dalībnieki, kas iesaistīti agregēšanā, pilnībā informē lietotājus par līgumu noteikumiem, kurus tie tiem piedāvā.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāji vismaz vienu reizi katrā maksāšanas periodā ir tiesīgi pēc lietotāja pieprasījuma bez maksas saņemt visus būtiskos pieprasījumreakcijas datus vai datus par piegādāto un pārdoto elektroenerģiju.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka 2. un 3. punktā minētās tiesības galalietotājiem piešķir neatkarīgi no izmaksām, piepūles vai patērētā laika un bez diskriminācijas. Dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka piegādātāji lietotājiem nenosaka diskriminējošas tehniskās un administratīvās prasības, procedūras un maksas, pamatojoties uz to, vai viņiem ir līgums ar tirgus dalībnieku, kas iesaistīts agregēšanā.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz mājsaimniecības lietotājiem un mikrouzņēmumiem ar gada patēriņu, kas prognozēts mazāks par 100 000 kWh, bez maksas ir piekļuve vismaz vienam instrumentam, kas ļauj salīdzināt piegādātāju piedāvājumus, tostarp dinamisku elektroenerģijas cenu līgumu piedāvājumus. Lietotāji tiek informēti par šādu instrumentu pieejamību sniegtajā rēķinu informācijā vai kopā ar to, vai arī citā veidā. Instrumenti atbilst vismaz šādām prasībām:

Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz viens instruments aptver visu tirgu. Ja tirgu aptver vairāki instrumenti, minētie instrumenti ietver tik plašu elektroenerģijas piedāvājumu loku, cik praktiski iespējams, aptverot ievērojamu tirgus daļu, un, ja minētie instrumenti pilnībā neaptver tirgu, to skaidri norāda pirms rezultātu parādīšanas.

2.   Šā panta 1. punktā minētos instrumentus var nodrošināt jebkāda struktūra, tostarp privāti uzņēmumi un publiskas iestādes vai struktūras.

3.   Dalībvalstis ieceļ kompetento iestādi, kas ir atbildīga par uzticības zīmes piešķiršanu salīdzināšanas instrumentiem, kuri atbilst 1. punktā izklāstītajām prasībām, un kas nodrošina, ka salīdzināšanas instrumenti, kuriem piešķirta uzticības zīme, nemainīgi atbilst 1. punktā izklāstītajām prasībām. Minētā iestāde ir neatkarīga no visiem tirgus dalībniekiem un salīdzināšanas instrumentu operatoriem.

4.   Dalībvalstis var noteikt, ka 1. punktā minētajiem salīdzināšanas instrumentiem ir jāietver salīdzinoši kritēriji, kas saistīti ar piegādātāju piedāvāto pakalpojumu būtību.

5.   Jebkuru tirgus dalībnieku piedāvājumu salīdzināšanas instrumentu var pieteikt uzticības zīmes iegūšanai saskaņā ar šo pantu atbilstoši brīvprātības un nediskriminēšanas principiem.

6.   Atkāpjoties no šā panta 3. un 5. punkta, dalībvalstis var izvēlēties nepiešķirt uzticības zīmes salīdzināšanas instrumentiem, ja publiska iestāde vai struktūra nodrošina salīdzināšanas instrumentu, kas atbilst 1. punktā izklāstītajām prasībām.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājiem ir tiesības rīkoties kā aktīviem lietotājiem un tiem nepiemēro nesamērīgas vai diskriminējošas tehniskās prasības, administratīvās prasības, procedūras un maksas, un tīkla maksas, kas neatspoguļo izmaksas.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka aktīvajiem lietotājiem:

3.   Dalībvalstu tiesību aktos var būt dažādi noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz atsevišķiem aktīviem lietotājiem un aktīviem lietotājiem, kuri rīkojas kopīgi, ar noteikumu, ka visiem aktīvajiem lietotājiem tiek piemērotas visas šajā pantā paredzētās tiesības un pienākumi. Jebkāda atšķirīga attieksme pret aktīviem lietotājiem, kuri rīkojas kopīgi, ir samērīga un pienācīgi pamatota.

4.   Dalībvalstis, kam ir shēmas, kurās netiek atsevišķi uzskaitīta tīklā pievadītā elektroenerģija un no tīkla patērētā elektroenerģija, nepiešķir jaunas tiesības atbilstīgi šādām shēmām pēc 2023. gada 31. decembra. Katrā ziņā lietotājiem, uz kuriem attiecas esošās shēmas, ir iespēja jebkurā laikā izvēlēties jaunu shēmu, kurai kā pamatu tīkla maksas aprēķināšanai atsevišķi aprēķina elektroenerģiju, kas pievadīta tīklā, un elektroenerģiju, kas patērēta no tīkla.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka aktīvajiem lietotājiem, kuriem pieder uzkrātuve:

1.   Dalībvalstis paredz iedzīvotāju energokopienām labvēlīgu tiesisko regulējumu, nodrošinot, ka:

2.   Dalībvalstis labvēlīgajā tiesiskajā regulējumā var paredzēt, ka iedzīvotāju energokopienas:

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka iedzīvotāju energokopienas:

Piemērojot pirmās daļas e) punktu – ja elektroenerģija tiek koplietota, tas neskar piemērojamajās tīkla maksas, tarifus un nodevas saskaņā ar decentralizēto energoresursu pārredzamu izmaksu un ieguvumu analīzi, ko izstrādājusi kompetentā valsts iestāde.

4.   Dalībvalstis var izlemt piešķirt iedzīvotāju energokopienām tiesības pārvaldīt sadales tīklus to darbības jomā un izveidot atbilstīgās procedūras, neskarot IV nodaļas noteikumus vai citus noteikumus un regulējumu, ko piemēro sadales sistēmas operatoriem. Ja šādas tiesības tiek piešķirtas, dalībvalstis nodrošina, ka:

1.   Dalībvalstis atļauj un veicina iesaistīšanos pieprasījumreakcijā, izmantojot agregēšanu. Dalībvalstis atļauj galalietotājiem, tostarp tiem, kuri piedāvā pieprasījumreakciju, izmantojot agregēšanu, nediskriminējošā veidā iesaistīties visos elektroenerģijas tirgos līdztekus ražotājiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori palīgpakalpojumu iepirkumā pret tirgus dalībniekiem, kuri iesaistās pieprasījumreakcijas agregēšanā, nodrošina vienlīdzīgu attieksmi līdztekus ražotājiem, pamatojoties uz to tehniskajām iespējām.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to atbilstīgajā tiesiskajā regulējumā ir vismaz šādi elementi:

4.   Dalībvalstis var pieprasīt elektroenerģijas uzņēmumiem vai iesaistītajiem galalietotājiem maksāt finansiālu kompensāciju citiem tirgus dalībniekiem vai to balansatbildīgajām pusēm, ja minētos tirgus dalībniekus vai to balansatbildīgās puses tieši skar pieprasījumreakcijas aktivizēšana. Šāda finansiāla kompensācija nerada šķēršļus to tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū, kuri ir iesaistīti agregēšanā, vai šķērsli elastīgumam. Šādos gadījumos finansiālā kompensācija ir stingri ierobežota, sedzot tikai izmaksas, kas iesaistīto lietotāju piegādātājiem vai piegādātāju balansatbildīgajām pusēm radušās pieprasījumreakcijas aktivizēšanas laikā. Kompensācijas aprēķina metode var ņemt vērā ieguvumus, ko neatkarīgie agregatori radījuši citiem tirgus dalībniekiem, un, ja tas tiek darīts, agregatoriem vai iesaistītajiem lietotājiem var pieprasīt dot ieguldījumu šādā kompensācijā, tomēr tikai tad un tikai tādā mērā, ciktāl ieguvumi visiem piegādātājiem, lietotājiem un to balansatbildīgajām pusēm nepārsniedz tiešās izmaksas, kas tiem radušās. Aprēķina metode ir jāapstiprina regulatīvajai iestādei vai citai kompetentajai valsts iestādei.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvās iestādes vai – ja to paredz dalībvalsts juridiskā sistēma – pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori ciešā sadarbībā ar tirgus dalībniekiem un galalietotājiem, pamatojoties uz minēto tirgu tehniskajiem rādītājiem un pieprasījumreakcijas tehniskajām iespējām, nosaka tehniskās prasības, kā visos elektroenerģijas tirgos var iesaistīties pieprasījumreakcijā. Šādās prasībās iekļauj agregētās slodzes līdzdalību.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka rēķini un rēķinos ietvertā informācija ir precīza, viegli saprotama, skaidra, kodolīga, lietotājiem draudzīga un tās izklāsts atvieglo galalietotājiem salīdzināšanu. Galalietotāji pēc pieprasījuma saņem skaidru un saprotamu skaidrojumu par to, uz kāda aprēķina pamata ir sagatavots viņu rēķins, jo īpaši, ja rēķinu pamatā nav faktiskais patēriņš.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāji visus savus rēķinus un rēķinu informāciju saņem bez maksas.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājiem tiek piedāvāta iespēja rēķinus un rēķinu informāciju saņemt elektroniski un ka tiem tiek piedāvāta elastīga rēķinu apmaksas kārtība.

4.   Ja līgums paredz produkta vai cenas, vai arī atlaižu izmaiņas nākotnē, tas jānorāda rēķinā kopā ar datumu, kad šādas izmaiņas tiks veiktas.

5.   Dalībvalstis, kad tās apsver izmaiņas rēķinu satura prasībās, apspriežas ar patērētāju organizācijām.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka rēķini un rēķinu informācija atbilst I pielikumā paredzētajam prasību minimumam.

1.   Lai veicinātu energoefektivitāti un spēcinātu galalietotājus, dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredz, regulatīvā iestāde stingri iesaka elektroenerģijas uzņēmumiem un citiem tirgus dalībniekiem optimizēt elektroenerģijas izmantošanu, inter alia sniedzot energovadības pakalpojumus, izstrādājot jaunas cenu veidošanas metodes un ieviešot viedās uzskaites sistēmas, kuras ir sadarbspējīgas, jo īpaši ar patērētāju energovadības sistēmām un ar viedajiem tīkliem, saskaņā ar piemērojamiem Savienības datu aizsardzības noteikumiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā tiek ieviestas viedās uzskaites sistēmas, kas palīdz panākt lietotāju aktīvu dalību elektroenerģijas tirgū. Par šādu ieviešanu var sagatavot izmaksu un ieguvumu novērtējumu, ko veic saskaņā ar II pielikumā paredzētajiem principiem.

3.   Dalībvalstis, kas uzsāk viedo uzskaites sistēmu ieviešanu, saskaņā ar 20. pantu un III pielikumu pieņem un publicē funkcionālo un tehnisko prasību minimumu viedajām uzskaites sistēmām, ko tās grasās ieviest savā teritorijā atbilstoši 20. pantā un II pielikumā paredzētajiem noteikumiem. Dalībvalstis nodrošina gan šo viedo uzskaites sistēmu sadarbspēju, gan to spēju sniegt datus patērētāju energovadības sistēmām. Tālab dalībvalstis veltī pienācīgu uzmanību attiecīgo pieejamo standartu – tostarp sadarbspēju veicinošu standartu – izmantošanai, paraugpraksei un viedo tīklu attīstības un elektroenerģijas iekšējā tirgus attīstības nozīmībai.

4.   Dalībvalstis, kas uzsāk viedo uzskaites sistēmu ieviešanu, nodrošina, ka galalietotāji pārredzamā un nediskriminējošā veidā piedalās ar ieviešanu saistīto izmaksu segšanā, vienlaikus ņemot vērā visas vērtības ķēdes ilgtermiņa ieguvumus. Dalībvalstis vai, ja kāda dalībvalsts ir to paredzējusi, ieceltās kompetentās iestādes, šādu ieviešanu savā teritorijā regulāri pārrauga, lai sekotu līdzi ieguvumu sniegšanai patērētājiem.

5.   Ja 2. punktā minētājā izmaksu un ieguvumu novērtējumā viedo uzskaites sistēmu ieviešana vērtēta negatīvi, dalībvalstis nodrošina, ka šo novērtējumu pārskata vismaz reizi četros gados vai biežāk, ņemot vērā būtiskas izmaiņas sākotnējos pieņēmumos un reaģējot uz tehnoloģiju attīstību un pārmaiņām tirgū. Dalībvalstis atbildīgajiem Komisijas dienestiem par sava atjauninātā izmaksu un ieguvumu novērtējuma rezultātiem ziņo, tiklīdz tie kļuvuši pieejami.

6.   Šīs direktīvas noteikumus par viedām uzskaites sistēmām piemēro turpmāk uzstādāmajām iekārtām un iekārtām, ar kurām aizstāj vecākos viedos skaitītājus. Viedās uzskaites sistēmas, kuras jau ir uzstādītas vai kuru “darbu sākums” bija pirms 2019. gada 4. jūlija, var turpināt darboties visu savu ekspluatācijas laiku, bet viedās uzskaites sistēmas, kas neatbilst 20. panta un II pielikuma prasībām, netiek ekspluatētas pēc 2031. gada 5. jūlija.

Šā punkta nolūkos “darbu sākums” ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmās stingri noteiktās iekārtu pasūtījumu saistības vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku – atkarībā no tā, kas sākas pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu “darbu sākums” ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu.

1.   Ja 19. panta 2. punktā minētajā izmaksu un ieguvumu novērtējumā viedo uzskaite sistēmu ieviešana saņem negatīvu vērtējumu un ja viedās uzskaite sistēmas netiek sistemātiski ieviestas, tad dalībvalstis nodrošina, ka ikvienam galalietotājam ir tiesības, vienlaikus sedzot ar to saistītās izmaksas, uz to, ka tam pēc pieprasījuma saskaņā ar taisnīgiem, samērīgiem un izmaksu ziņā efektīviem nosacījumiem uzstāda vai attiecīgā gadījumā modernizē viedo skaitītāju, kas:

2.   Ja lietotājs ir pieprasījis viedo skaitītāju saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredzējusi, ieceltās kompetentās iestādes:

1.   Ja galalietotājiem nav viedo skaitītāju, dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājiem ir individuāli konvencionālie skaitītāji, kas precīzi mēra faktisko patēriņu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāji konvencionālo skaitītāju rādījumus var viegli nolasīt vai nu tieši, vai netieši, izmantojot tiešsaistes saskarni vai citu piemērotu saskarni.

1.   Paredzot datu pārvaldības un apmaiņas noteikumus, dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredzējusi, ieceltās kompetentās iestādes precizē noteikumus par tiesīgo personu piekļuvi galalietotāja datiem saskaņā ar šo pantu un piemērojamo Savienības tiesisko regulējumu. Šajā direktīvā ar datiem saprot uzskaites un patēriņa datus, kā arī datus, kas nepieciešami lietotāja piegādātāja maiņai, pieprasījumreakcijai un citiem pakalpojumiem.

2.   Dalībvalstis datu pārvaldību organizē tā, lai nodrošinātu efektīvu un drošu piekļuvi datiem un datu apmaiņu, kā arī datu aizsardzību un datu drošību.

Neatkarīgi no tā, kādu datu pārvaldības modeli izmanto katrā dalībvalstī, par datu pārvaldību atbildīgās puses nodrošina ikvienai tiesīgajai personai piekļuvi galalietotāja datiem saskaņā ar 1. punkta noteikumiem. Prasītie dati tiesīgo pušu rīcībā nonāk bez diskriminācijas un vienlaikus. Datiem piekļūt ir viegli, un attiecīgās procedūras, lai iegūtu piekļuvi datiem, dara publiski pieejamas.

3.   Piemērojot šo direktīvu, noteikumi par piekļuvi datiem un datu uzglabāšanu atbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

Personas datu apstrādi, kas tiek veikta šīs direktīvas ietvaros, tostarp piekļuvi datiem un datu glabāšanu, veic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

4.   Dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredzējusi, ieceltās kompetentās iestādes dod atļaujas un sertificē vai attiecīgā gadījumā uzrauga par datu pārvaldību atbildīgās puses, lai nodrošinātu, ka šīs puses ievēro šīs direktīvas prasības.

Neskarot Regulā (ES) 2016/679 paredzētos datu aizsardzības speciālistu uzdevumus, dalībvalstis var nolemt, ka par datu pārvaldību atbildīgajām pusēm ir jāieceļ atbilstības nodrošināšanas speciālisti, kuru atbildībā ir pārraudzīt, kā tiek īstenoti pasākumi, ko minētās puses veic, lai nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi datiem un atbilstību šīs direktīvas prasībām.

Dalībvalstis var nozīmēt atbilstības nodrošināšanas speciālistus vai struktūras, kas minētas šīs direktīvas 35. panta 2. punkta d) apakšpunktā, lai pildītu šajā punktā noteiktos pienākumus.

5.   Par piekļuvi saviem datiem vai pieprasījumu nodot to datus no galalietotājiem neiekasē papildu maksu.

Dalībvalstu atbildība ir noteikt, kādu attiecīgo maksu par piekļuvi datiem maksā tiesīgās puses.

Dalībvalstis vai, ja kāda dalībvalsts ir to paredzējusi, ieceltās kompetentās iestādes nodrošina, ka maksas, ko piemēro regulētie subjekti, kuri sniedz datu pakalpojumus, ir saprātīgas un pienācīgi pamatotas.

1.   Lai veicinātu konkurenci mazumtirgū un novērstu tiesīgajām pusēm pārmērīgas administratīvās izmaksas, dalībvalstis sekmē energopakalpojumu pilnīgu sadarbspēju Savienībā.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sadarbspējas prasības un nediskriminējošas un pārredzamas procedūras piekļūšanai 23. panta 1. punktā minētajiem datiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā 68. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka elektroenerģijas uzņēmumi piemēro 2. punktā minētās sadarbspējas prasības un procedūras piekļūšanai datiem. Minēto prasību un procedūru pamatā ir dalībvalstu esošā prakse.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāji var piekļūt vienkāršiem, taisnīgiem, pārredzamiem, neatkarīgiem, efektīviem un iedarbīgiem ārpustiesas mehānismiem, lai izšķirtu strīdus par šajā direktīvā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, izmantojot tādu neatkarīgu mehānismu kā enerģētikas ombuds vai patērētāju organizācija, vai regulatīvā iestāde. Ja galalietotājs ir patērētājs Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/11/ES (23) nozīmē, šādi ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismi atbilst Direktīvā 2013/11/ES noteiktajām kvalitātes prasībām un pamatotos gadījumos paredz atlīdzināšanas un kompensācijas sistēmas.

2.   Vajadzības gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka strīdu alternatīvas izšķiršanas vienības sadarbojas, lai nodrošinātu vienkāršus, taisnīgus, pārredzamus, neatkarīgus, efektīvus un iedarbīgus ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismus jebkādiem strīdiem, kuri rodas tādu produktu vai pakalpojumu gadījumā, kas saistīti ar kādu produktu vai pakalpojumu, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

3.   Energouzņēmumu dalība mājsaimniecību lietotājiem paredzētajos ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismos ir obligāta, ja vien dalībvalsts nepierāda Komisijai, ka citi mehānismi ir vienlīdz efektīvi.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visi mājsaimniecības lietotāji un, ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, mazie uzņēmumi var saņemt universālo pakalpojumu, proti, tiesības saņemt konkrētas kvalitātes elektroenerģiju savā teritorijā par konkurētspējīgām, viegli un skaidri salīdzināmām, pārredzamām un nediskriminējošām cenām. Lai nodrošinātu universālā pakalpojuma sniegšanu, dalībvalstis var norādīt pēdējo garantēto piegādātāju. Dalībvalstis uzliek sadales sistēmu operatoriem pienākumu pieslēgt lietotājus to tīklam saskaņā ar noteikumiem, nosacījumiem un tarifiem, kas noteikti atbilstīgi 59. panta 7. punktā paredzētajai procedūrai. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm stiprināt mājsaimniecības lietotāju un mazo un vidējo lietotāju, kas nav mājsaimniecības, stāvokli tirgū, veicinot brīvprātīgas agregēšanas iespējas, lai nodrošinātu minētās lietotāju kategorijas pārstāvību.

2.   Šā panta 1. punktu īsteno pārredzami un nediskriminējoši, un tās nekavē 4. pantā paredzēto piegādātāja brīvo izvēli.

1.   Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu lietotājus, jo īpaši nodrošina pietiekamu aizsardzību neaizsargātiem lietotājiem. Šajā sakarā katra dalībvalsts definē neaizsargāta lietotāja jēdzienu, kas var būt ar atsauci uz enerģētisko nabadzību un, inter alia, uz aizliegumu krīžu laikā atslēgt elektroenerģijas padevi šādiem lietotājiem. Neaizsargāta patērētāju jēdzienā var ietvert ienākumu līmeni, enerģijas izdevumu daļu pieejamajos ienākumos, mājokļu energoefektivitāti, kritisko atkarību no elektroierīcēm veselības apsvērumu, vecuma vai citu kritēriju dēļ. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek piemērotas ar neaizsargātiem lietotājiem saistītās tiesības un pienākumi. Tās jo īpaši veic pasākumus, lai aizsargātu lietotājus attālos apgabalos. Tās nodrošina patērētāju aizsardzību augstā līmenī, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, kas saistīta ar līguma noteikumiem un nosacījumiem, vispārīgu informāciju un strīdu izšķiršanas mehānismu.

2.   Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, piemēram, paredzot sociālā nodrošinājuma pabalstus, lai neaizsargātiem lietotājiem nodrošinātu nepieciešamo apgādi, vai paredz atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai, lai novērstu enerģētisko nabadzību, ja tā konstatēta, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 3. panta 3. punkta d) apakšpunktu, tostarp plašākā nabadzības kontekstā. Šādi pasākumi nekavē tirgus efektīvu atvēršanu, kā izklāstīts 4. pantā, vai tirgus darbību, un attiecīgā gadījumā par tiem informē Komisiju saskaņā ar 9. panta 4. punktu. Šādi paziņojumi var ietvert pasākumus, ko veic vispārējās sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros.

1.   Sadales sistēmas operators ir atbildīgs par sistēmas ilgtermiņa jaudas nodrošināšanu, lai izpildītu pamatotas elektroenerģijas sadales prasības, kā arī par to, lai savā apgabalā nodrošinātu drošas, stabilas un efektīvas elektroenerģijas sadales sistēmas darbību, uzturēšanu un attīstību ar ekonomiski izdevīgiem nosacījumiem, pienācīgi ņemot vērā vides aizsardzības un energoefektivitātes apsvērumus.

2.   Sadales sistēmas operators nekādā gadījumā nediskriminē sistēmas izmantotājus vai dažu kategoriju sistēmas izmantotājus, jo īpaši par labu saviem saistītajiem uzņēmumiem.

3.   Sadales sistēmas operators sniedz sistēmas izmantotājiem vajadzīgo informāciju, lai efektīvi piekļūtu sistēmai un varētu to izmantot.

4.   Dalībvalsts var prasīt, lai sadales sistēmas operators, veicot ražošanas iekārtu dispečēšanu, dod priekšroku ražošanas iekārtām, kas izmanto atjaunojamos resursus vai kas izmanto augstas efektivitātes koģenerāciju saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 12. pantu.

5.   Ikviens sadales sistēmas operators darbojas kā neitrāls tirgus darbības veicinātājs, saskaņā ar pārskatāmām, nediskriminējošām un tirgū balstītām procedūrām iepērkot enerģiju, ko tas izmanto enerģijas zudumu segšanai savā sistēmā, kad vien tas veic šo funkciju.

6.   Ja sadales sistēmas operators ir atbildīgs par tādu produktu un pakalpojumu iepirkumu, kas vajadzīgi sadales sistēmas efektīvai, uzticamai un drošai darbībai, sadales sistēmas operatora šajā nolūkā pieņemtie noteikumi ir objektīvi, pārredzami un nediskriminējoši, un to izstrādē veic saskaņošanu ar pārvades sistēmas operatoriem un citiem attiecīgiem tirgus dalībniekiem. Noteikumus un nosacījumus, tostarp attiecīgā gadījumā normas un tarifus attiecībā uz šādiem produktiem un pakalpojumiem, sadales sistēmu operatoriem nosaka saskaņā ar 59. panta 7. punktu nediskriminējošā un izmaksas atspoguļojošā veidā, un tos publicē.

7.   Veicot 6. punktā minētos uzdevumus, sadales sistēmas operators saskaņā ar pārredzamām, nediskriminējošām un tirgū balstītām procedūrām iepērk ar frekvences kontroli nesaistītus palīgpakalpojumus, kas vajadzīgi tā sistēmai, ja vien regulatīvā iestāde nav izvērtējusi, ka ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu tirgū balstīta nodrošināšana nav ekonomiski lietderīga, un nav piešķīrusi atkāpi. Pienākums iepirkt ar frekvences kontroli nesaistītus palīgpakalpojumus neattiecas uz pilnībā integrētām tīkla komponentēm.

8.   Šā panta 6. punktā minēto produktu un pakalpojumu iepirkums nodrošina visu kvalificēto tirgus dalībnieku, tostarp, tirgus dalībnieku, kas piedāvā enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, tirgus dalībnieku, kas iesaistīti pieprasījumreakcijā, enerģijas uzkrātuvju operatoru un tirgus dalībnieku, kas iesaistīti agregēšanā, efektīvu līdzdalību, jo īpaši, pieprasot regulatīvajām iestādēm un pārvades sistēmu operatoriem ciešā sadarbībā ar visiem tirgus dalībniekiem, kā arī pārvades sistēmu operatoriem, noteikt tehniskās prasības dalībai minētajos tirgos, pamatojoties uz minēto tirgu tehniskajiem rādītājiem un visu tirgus dalībnieku spējām.

9.   Sadales sistēmu operatori sadarbojas ar pārvades sistēmu operatoriem, lai nodrošinātu tirgus dalībnieku, kas pieslēgti to tīklam, efektīvu līdzdalību mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un balansēšanas tirgos. Par tādu balansēšanas pakalpojumu sniegšanu, kas izriet no resursiem, kuri atrodas sadales sistēmā, vienojas ar attiecīgo pārvades sistēmas operatoru saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 57. pantu un Komisijas Regulas (ES) 2017/1485 (24) 182. pantu.

10.   Dalībvalstis vai to ieceltās kompetentās iestādes var atļaut sadales sistēmu operatoriem veikt darbības, kas nav paredzētas šajā direktīvā un Regulā (ES) 2019/943, ja šādas darbības sadales sistēmu operatoriem ir vajadzīgas, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šo direktīvu vai Regulu (ES) 2019/943, ar noteikumu, ka regulatīvā iestāde ir novērtējusi vajadzību pēc šādas atkāpes. Šis punkts neskar sadales sistēmu operatoru tiesības turēt īpašumā tīklus, kas nav elektroenerģijas tīkli, vai šādus tīklus attīstīt, pārvaldīt vai ekspluatēt, ja dalībvalsts vai tās ieceltā kompetentā iestāde ir piešķīrusi šādas tiesības.

1.   Dalībvalstis nodrošina nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai ļautu un sniegtu stimulus sadales sistēmu operatoriem iepirkt elastības pakalpojumus, tostarp pārvaldīt pārslodzi to apkalpotajā apgabalā, nolūkā uzlabot darbības efektivitāti un attīstīt sadales sistēmu. Tiesiskais regulējums jo īpaši nodrošina, ka sadales sistēmu operatori var iepirkt pakalpojumus no tādiem resursiem kā izkliedēta ražošana, pieprasījumreakcija vai enerģijas uzkrāšana un veicina energoefektivitātes pasākumu ieviešanu, ja šādi pakalpojumi izmaksu ziņā izdevīgi mazina nepieciešamību modernizēt vai aizvietot elektroenerģijas ražošanas jaudu un atbalsta sadales sistēmas efektīvu un drošu darbību. Sadales sistēmu operatori iepērk šādus pakalpojumus saskaņā ar pārredzamām, nediskriminējošām un tirgū balstītām procedūrām, ja vien pārvaldes iestādes nav konstatējušas, ka šādu pakalpojumu iepirkums nav ekonomiski efektīvs vai ka šāds iepirkums izraisītu nopietnus tirgus izkropļojumus vai lielāku pārslodzi.

2.   Sadales sistēmu operatori ar regulatīvās iestādes apstiprinājumu vai pati regulatīvā iestāde pārredzamā un līdzdalību veicinošā procesā, kurā iesaistās visi attiecīgie sistēmas izmantotāji un sadales sistēmu operatori, nosaka iepirkto ar frekvences kontroli nesaistīto papildpakalpojumu specifikācijas un attiecīgā gadījumā standartizētus tirgus produktus šādiem pakalpojumiem vismaz valsts līmenī. Specifikācijas nodrošina visu tirgus dalībnieku, tostarp tirgus dalībnieku, kas piedāvā atjaunojamos energoresursus, tirgus dalībnieku, kas iesaistīti pieprasījumreakcijā, enerģijas uzkrātuvju operatoru un tirgus dalībnieku, kas iesaistīti agregēšanā, efektīvu un nediskriminējošu līdzdalību. Sadales sistēmu operatori apmainās ar visu nepieciešamo informāciju ar pārvades sistēmu operatoriem un to koordinē ar tiem, lai nodrošinātu resursu optimālu izmantošanu, nodrošinātu sistēmas drošu un efektīvu darbību un veicinātu tirgus attīstību. Sadales sistēmu operatori par šādu pakalpojumu iepirkšanu saņem pienācīgu atlīdzību, lai atgūtu vismaz atbilstošās samērīgās izmaksas, tostarp izdevumus par nepieciešamajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un infrastruktūras izmaksas.

3.   Sadales sistēmas attīstības pamatā ir pārredzams tīkla attīstības plāns, ko sadales sistēmas operators publicē vismaz reizi divos gados un iesniedz regulatīvajai iestādei. Tīkla attīstības plāns paredz nodrošināt nepieciešamo elastības pakalpojumu pārredzamību vidējā termiņā un ilgtermiņā, un tajā ir norādītas plānotās investīcijas nākamajiem pieciem līdz desmit gadiem, īpašu uzsvaru liekot uz galveno sadales infrastruktūru, kas ir nepieciešama, lai pievienotu jaunu ražošanas jaudu un jaunas slodzes, tostarp elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus. Tīkla attīstības plāns ietver arī pieprasījumreakcijas, energoefektivitātes, enerģijas uzkrātuvju vai citu tādu resursu izmantošanu, ko sadales sistēmas operators paredzējis izmantot kā alternatīvu sistēmas paplašināšanai.

4.   Sadales sistēmas operators apspriežas ar visiem attiecīgajiem sistēmas izmantotājiem un attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem par tīkla attīstības plānu. Sadales sistēmas operators publicē apspriežu procesa rezultātus kopā ar tīkla attīstības plānu un iesniedz apspriežu procesa rezultātus un tīkla attīstības plānu regulatīvajai iestādei. Regulatīvs iestāde var prasīt izdarīt grozījumus plānā.

5.   Dalībvalstis var nolemt nepiemērot 3. punktā izklāstīto pienākumu integrētiem elektroenerģijas uzņēmumiem, kas apkalpo mazāk nekā 100 000 pieslēgtu lietotāju vai kas apkalpo mazas, izolētas sistēmas.

1.   Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES (25), dalībvalstis nodrošina nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai veicinātu publiski pieejamu un privātu uzlādes punktu pieslēgšanu sadales tīkliem. Dalībvalstis nodrošina, ka sadales sistēmu operatori nediskriminējošā veidā sadarbojas ar visiem uzņēmumiem, kam pieder, kuri veido, ekspluatē vai pārvalda elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, tostarp attiecībā uz pieslēgumu tīklam.

2.   Sadales sistēmu operatoriem nav atļauts turēt īpašumā, izveidot, pārvaldīt vai ekspluatēt elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, izņemot gadījumus, kad sadales sistēmu operatoriem privāti uzlādes punkti pieder vienīgi pašu patēriņa vajadzībām.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka sadales sistēmu operatoriem pieder vai ka tie izveido, pārvalda vai ekspluatē elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

Regulatīvā iestāde var izstrādāt vadlīnijas vai iepirkuma noteikumus, lai palīdzētu sadales sistēmu operatoriem nodrošināt taisnīgu konkursa procedūru.

4.   Ja dalībvalstis ir īstenojušas 3. punktā izklāstītos nosacījumus, dalībvalstis vai to ieceltās kompetentās iestādes regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu, lai atkārtoti izvērtētu tirgus dalībnieku potenciālo interesi par elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu īpašumtiesībām, izveidi, ekspluatāciju vai pārvaldīšanu. Ja sabiedriskās apspriešanas gaitā konstatē, ka citām pusēm var piederēt šādi punkti un ka tās spēj tos izveidot, ekspluatēt vai pārvaldīt, dalībvalstis nodrošina, ka sadales sistēmu operatoru darbības šajā jomā tiek pakāpeniski izbeigtas ar noteikumu, ka ir veiksmīgi pabeigta 3. punkta a) apakšpunktā minētā konkursa procedūra. Kā daļu no minētās procedūras nosacījumiem var paredzēt, ka regulatīvās iestādes var atļaut sadales sistēmu operatoriem atgūt to investīciju atlikušo vērtību, kuras tie ieguldīja uzlādes infrastruktūrā.

1.   Ja sadales sistēmas operators ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, tas ir neatkarīgs no pārējām darbībām, kas neattiecas uz sadali, vismaz tiktāl, ciktāl tas skar viņa juridisko statusu, organizāciju un lēmumu pieņemšanu. Šie noteikumi nerada pienākumu no vertikāli integrētā uzņēmuma nodalīt īpašumtiesības uz sadales sistēmas operatora aktīviem.

2.   Papildus 1. punkta prasībām, ja sadales sistēmas operators ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, tas ir neatkarīgs no citām ar sadali nesaistītām darbībām tiktāl, ciktāl tas attiecas uz tā organizāciju un lēmumu pieņemšanu. Lai to panāktu, piemēro vismaz šādus obligātus kritērijus:

3.   Ja sadales sistēmas operators ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvās iestādes vai citas kompetentas struktūras veic sadales sistēmas operatora darbības uzraudzību, lai tas nevarētu ļaunprātīgi izmantot vertikālo integrāciju, tā kropļojot konkurenci. Jo īpaši vertikāli integrēti sadales sistēmu operatori nedrīkst saziņā un zīmola veidošanā maldināt attiecībā uz vertikāli integrētā uzņēmuma piegādes struktūras atsevišķo identitāti.

4.   Dalībvalstis var nolemt nepiemērot 1., 2. un 3. punktu integrētiem elektroenerģijas uzņēmumiem, kas apkalpo mazāk nekā 100 000 pieslēgtu lietotāju vai apkalpo mazas, izolētas sistēmas.

1.   Sadales sistēmu operatoriem nepieder enerģijas uzkrātuves, un tie šādas uzkrātuves neattīsta, nepārvalda un neekspluatē.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka sadales sistēmu operatoriem pieder enerģijas uzkrātuves vai ka tie šādas enerģijas uzkrātuves attīsta, pārvalda vai ekspluatē, ja tās ir pilnībā integrētas tīkla komponentes un regulatīvā iestāde ir piešķīrusi apstiprinājumu vai ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

Regulatīvā iestāde var izstrādāt vadlīnijas vai iepirkuma noteikumus, lai palīdzētu sadales sistēmu operatoriem nodrošināt taisnīgu konkursa procedūru.

3.   Regulatīvās iestādes regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu par pastāvošajām enerģijas uzkrātuvēm, lai izvērtētu tirgus dalībnieku potenciālo pieejamību un interesi par investēšanu šādās uzkrātuvēs. Ja sabiedriskā apspriešana saskaņā ar regulatīvās iestādes novērtējumu liecina, ka trešām personām var piederēt šādas uzkrātuves vai ka tās spēj attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt šādas uzkrātuves rentablā veidā, regulatīvās iestādes nodrošina, ka sadales sistēmu operatoru darbības šajā saistībā tiek pakāpeniski izbeigtas 18 mēnešu laikā. Kā daļu no minētās procedūras nosacījumiem var paredzēt, ka regulatīvās iestādes var ļaut sadales sistēmu operatoriem saņemt samērīgu kompensāciju, jo īpaši atgūt to investīciju atlikušo vērtību, kuras tie ieguldīja enerģijas uzkrātuvēs.

4.   Šā panta 3. punkts neattiecas uz pilnībā integrētām tīkla komponentēm vai uz tādu jaunu akumulatoru uzkrātuvju parasto nolietojuma laikposmu, attiecībā uz kurām galīgo lēmumu par investēšanu pieņem līdz 2019. gada 4. jūlijam, ar noteikumu, ka šādas akumulatoru uzkrātuves:

1.   Dalībvalstis var paredzēt, ka regulatīvās iestādes vai citas kompetentās iestādes kā slēgtu sadales sistēmu klasificē sistēmu, kas elektroenerģiju sadala ģeogrāfiski ierobežotās rūpnieciskās, komerciālās vai koplietojuma pakalpojumu vietās un, neskarot 4. punktu, nepiegādā elektroenerģiju mājsaimniecības lietotājiem, ja:

2.   Piemērojot šo direktīvu, slēgtas sadales sistēmas uzskata par sadales sistēmām. Dalībvalstis var paredzēt, ka regulatīvās iestādes atbrīvo slēgtas sadales sistēmas operatoru no:

3.   Ja tiek piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 2. punktu, piemērojamos tarifus vai to aprēķināšanas metodiku saskaņā ar 59. panta 1. punktu pārskata un apstiprina pēc slēgtās sadales sistēmas izmantotāja pieprasījuma.

4.   Ja sistēmu nenozīmīgi lieto mājsaimniecības, kuras ar sadales sistēmas īpašnieku saista darba attiecības vai līdzīgas saiknes un kuras atrodas slēgtas sadales sistēmas apkalpotā teritorijā, tas neliedz piešķirt 2. pantā paredzētos atbrīvojumus.

1.   Pārvades sistēmas operators atbild par:

2.   Dalībvalstis var paredzēt, ka vienu vai vairākus no šā panta 1. punktā uzskaitītajiem pienākumiem uztic nevis pārvades sistēmas operatoram, kuram pieder pārvades sistēma un kuram citkārt būtu jāpilda attiecīgie pienākumi, bet gan citam pārvades sistēmas operatoram. Pārvades sistēmas operators, kam uztic uzdevumus, ir sertificēts atbilstīgi nodalītu īpašumtiesību neatkarīga sistēmas operatora vai neatkarīga pārvades sistēmas operatora modelim un atbilst 43. pantā noteiktajām prasībām, bet netiek prasīts, lai tam piederētu pārvades sistēma, par kuru tas ir atbildīgs.

Pārvades sistēmas operators, kuram pieder pārvades sistēma, atbilst VI nodaļā noteiktajām prasībām un ir sertificēts saskaņā ar 43. pantu. Tas neskar iespēju pārvades sistēmu operatoriem, kas sertificēti atbilstīgi nodalītu īpašumtiesību neatkarīga sistēmas operatora vai neatkarīga pārvades sistēmas operatora modelim, pēc savas iniciatīvas un savā uzraudzībā deleģēt konkrētus uzdevumus citiem pārvades sistēmu operatoriem, kas ir sertificēti atbilstīgi nodalītu īpašumtiesību neatkarīga sistēmu operatora vai neatkarīga pārvades sistēmas operatora modelim, ja šāda uzdevumu deleģēšana neapdraud deleģējošā pārvades sistēmas operatora efektīvas un neatkarīgas lēmumu pieņemšanas tiesības.

3.   Veicot 1. punktā minētos uzdevumus, pārvades sistēmas operators ņem vērā ieteikumus, ko sniedz reģionālie koordinācijas centri.

4.   Veicot 1. punkta i) apakšpunktā minēto uzdevumu, pārvades sistēmas operatori iepērk balansēšanas pakalpojumus saskaņā ar:

Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkā regulatīvās iestādes un pārvades sistēmu operatori ciešā sadarbībā ar visiem tirgus dalībniekiem nosaka tehniskās prasības dalībai minētajos tirgos, pamatojoties uz minēto tirgu tehniskajiem rādītājiem.

5.   Šā panta 4. punktu piemēro ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu sniegšanai, ko veic pārvades sistēmu operatori, ja vien regulatīvā iestāde novērtējumā nav secinājusi, ka ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu sniegšana, kas balstīta tirgū, nav ekonomiski lietderīga, un ir piešķīrusi atkāpi. Tiesiskie regulējumi jo īpaši nodrošina, ka pārvades sistēmu operatori var iepirkt pakalpojumus no pieprasījumreakcijas vai enerģijas uzkrātuvju pakalpojumu sniedzējiem un veicina energoefektivitātes pasākumu ieviešanu, ja šādi pasākumi izmaksu ziņā efektīvi mazina nepieciešamību modernizēt vai aizvietot elektroenerģijas jaudu un ja tie atbalsta pārvades sistēmas efektīvu un drošu darbību.

6.   Pārvades sistēmu operatori ar regulatīvās iestādes apstiprinājumu vai pati regulatīvā iestāde pārredzamā un līdzdalību veicinošā procesā, kurā iesaistās visi attiecīgie sistēmas izmantotāji un sadales sistēmu operatori, nosaka iepirkto ar frekvences kontroli nesaistīto palīgpakalpojumu specifikācijas un attiecīgā gadījumā standartizētus tirgus produktus šādiem pakalpojumiem vismaz valsts līmenī. Specifikācijas nodrošina visu tirgus dalībnieku, tostarp tirgus dalībnieku, kas piedāvā atjaunojamos energoresursus, tirgus dalībnieku, kas iesaistīti pieprasījumreakcijā, enerģijas uzkrātuvju operatoru un tirgus dalībnieku, kas iesaistīti agregēšanā, efektīvu un nediskriminējošu līdzdalību. Pārvades sistēmu operatori apmainās ar visu vajadzīgo informāciju un veic saskaņošanu ar sadales sistēmu operatoriem, lai nodrošinātu optimālu resursu izlietojumu, lai nodrošinātu drošu un efektīvu sistēmas darbību un lai sekmētu tirgus attīstību. Pārvades sistēmu operatori par šādu pakalpojumu iepirkšanu saņem pienācīgu atlīdzību, kas ļauj tiem atgūt vismaz samērīgas atbilstošās izmaksas, tostarp izdevumus par nepieciešamajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un infrastruktūras izmaksas.

7.   Šā panta 5. punktā minētais pienākums iepirkt ar frekvences kontroli nesaistītus palīgpakalpojumus neattiecas uz pilnībā integrētām tīkla komponentēm.

8.   Dalībvalstis vai to ieceltās kompetentās iestādes var atļaut pārvades sistēmu operatoriem veikt darbības, kas nav paredzētas šajā direktīvā un Regulā (ES) 2019/943, ja šādas darbības ir nepieciešamas, lai pārvades sistēmu operatori varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu vai Regulu (ES) 2019/943, ar noteikumu, ka regulatīvā iestāde ir izvērtējusi šādas atkāpes nepieciešamību. Šis punkts neskar pārvades sistēmu operatoru tiesības turēt īpašumā tīklus, kas nav elektroenerģijas tīkli, vai šādus tīklus attīstīt, pārvaldīt vai ekspluatēt, ja dalībvalsts vai tās ieceltā kompetentā iestāde ir piešķīrusi šādas tiesības.

1.   Neskarot 55. pantu vai citu tiesisku pienākumu izpaust informāciju, visi pārvades sistēmu operatori un visi sadales sistēmu īpašnieki ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju, kas iegūta to darbības gaitā, un neļauj diskriminējošā veidā izpaust tādu informāciju par savu darbību, kas var citiem dot komerciālas priekšrocības. Tie jo īpaši neizpauž komerciāli sensitīvu informāciju citām uzņēmuma daļām, ja vien šāda izpaušana nav vajadzīga darījuma veikšanai. Lai pilnībā ievērotu noteikumus par informācijas nodalīšanu, dalībvalstis nodrošina, ka pārvades sistēmas īpašnieks un pārējās uzņēmuma daļas neizmanto kopīgus dienestus, piemēram, kopīgu juridisko dienestu, izņemot viennozīmīgi administratīvu vai IT funkciju veikšanai.

2.   Ja elektroenerģiju pārdod vai pērk saistīti uzņēmumi, pārvades sistēmu operatori ļaunprātīgi neizmanto komerciāli sensitīvu informāciju, kas iegūta no trešām personām, nodrošinot tām piekļuvi sistēmai vai vienojoties par šādu piekļuvi.

3.   Informāciju, kas vajadzīga efektīvai konkurencei un efektīvai tirgus darbībai, dara publiski pieejamu. Šis pienākums neskar komerciāli sensitīvas informācijas konfidencialitāti.

1.   Pārvades sistēmas operators izstrādā un publicē pārskatāmas un efektīvas procedūras jaunu ražošanas iekārtu un enerģijas uzkrātuvju nediskriminējošai pieslēgšanai pārvades sistēmai. Minētās procedūras ir jāapstiprina regulatīvajām iestādēm.

2.   Pārvades sistēmu operators nevar atteikties pieslēgt jaunu ražošanas iekārtu vai enerģijas uzkrātuvi, pamatojoties uz iespējamiem tīkla pieejamās jaudas turpmākiem ierobežojumiem, piemēram, pārslodzi pārvades sistēmas tālākajās daļās. Pārvades sistēmas operators sniedz vajadzīgo informāciju.

Pirmā daļa neskar pārvades sistēmu operatoru iespēju ierobežot garantēto savienojumu jaudu vai piedāvāt savienojumus, kam piemēroti darbības ierobežojumi, lai nodrošinātu ekonomisko efektivitāti jaunām ražošanas iekārtām vai enerģijas uzkrātuvēm, ar noteikumu, ka šādus ierobežojumus ir apstiprinājusi regulatīvā iestāde. Regulatīvā iestāde nodrošina, ka visi garantētās savienojumu jaudas vai darbības ierobežojumi tiek ieviesti, izmantojot pārredzamas un nediskriminējošas procedūras, un nerada nevajadzīgus šķēršļus ienākšanai tirgū. Ja ražošanas iekārta vai enerģijas uzkrātuve sedz izmaksas, kas saistītas ar neierobežotu savienojumu nodrošināšanu, ierobežojumus nepiemēro.

3.   Pārvades sistēmas operators nevar atteikt jaunu pieslēgumpunktu, pamatojoties uz to, ka tas radītu papildu izdevumus saistībā ar sistēmas elementu nepieciešamo jaudas palielinājuma pieslēgumpunkta tuvumā.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

2.   Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās tiesības jo īpaši attiecas uz:

3.   Piemērojot šā panta 1. punkta b) apakšpunktu, jēdziens “uzņēmums, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām” ietver “uzņēmumu, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām” nozīmē, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK, un termini “pārvades sistēmas operators” un “pārvades sistēma” ietver “pārvades sistēmas operatoru” un “pārvades sistēmu” minētās direktīvas nozīmē.

4.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību uzskata par izpildītu, ja divi vai vairāk uzņēmumi, kam pieder pārvades sistēmas, ir nodibinājuši kopuzņēmumu, kas attiecīgajās pārvades sistēmās divās vai vairāk dalībvalstīs darbojas kā pārvades sistēmas operators. Cits uzņēmums kopuzņēmumā drīkst iesaistīties vienīgi tad, ja atbilstīgi 44. pantam tas ir apstiprināts par neatkarīgu sistēmas operatoru vai par neatkarīgu pārvades operatoru 3. iedaļas nolūkos.

5.   Ja 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētā persona ir dalībvalsts vai cita publiska struktūra, tad divas atsevišķas publiskas struktūras, kas kontrolē pārvades sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu, no vienas puses, un uzņēmumu, kas veic ražošanas vai piegādes funkcijas, no otras puses, šā panta īstenošanas nolūkā neuzskata par vienu un to pašu personu vai personām.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka ne 41. pantā minēto komerciāli sensitīvo informāciju, ko ieguvis pārvades sistēmas operators, kurš ir bijis daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, ne šāda pārvades sistēmas operatora darbiniekus nenodod tāda uzņēmuma rīcībā, kas veic kādu no ražošanas un piegādes funkcijām.

7.   Ja 2009. gada 3. septembrī pārvades sistēma pieder vertikāli integrētam uzņēmumam, dalībvalsts var pieņemt lēmumu nepiemērot 1. punktu.

Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts vai nu:

8.   Ja 2009. gada 3. septembrī pārvades sistēma pieder vertikāli integrētam uzņēmumam un ja ir veikti pasākumi, kas garantē lielāku pārvades sistēmas operatora neatkarību, nekā paredzēts 3. iedaļā, dalībvalsts var pieņemt lēmumu nepiemērot 1. punktu.

9.   Pirms uzņēmumu apstiprina un norīko par pārvades sistēmas operatoru saskaņā ar šā panta 8. punktu, to sertificē saskaņā ar procedūrām, kuras noteiktas saskaņā ar šīs direktīvas 52. panta 4., 5. un 6. punktā un Regulas (ES) 2019/943 51. pantā noteiktajām procedūrām, kuras ievērojot, Komisija pārbauda, vai veiktie pasākumi viennozīmīgi garantē efektīvāku pārvades sistēmas operatora neatkarību nekā šīs nodaļas 3. iedaļa.

10.   Vertikāli integrētiem uzņēmumiem, kam pieder pārvades sistēmas, nekādā gadījumā nav liegts veikt pasākumus, lai panāktu atbilstību 1. punktam.

11.   Uzņēmumiem, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, nekādā gadījumā nedrīkst būt iespēja tieši vai netieši iegūt kontroli vai izmantot jebkādas tiesības attiecībā uz nodalītiem pārvades sistēmu operatoriem dalībvalstīs, kuras piemēro 1. punktu.

1.   Ja 2009. gada 3. septembrī pārvades sistēma pieder vertikāli integrētam uzņēmumam, dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot 43. panta 1. punktu un pēc pārvades sistēmas īpašnieka priekšlikuma norīkot neatkarīgu pārvades sistēmas operatoru. Šādu norīkošanu apstiprina Komisija.

2.   Dalībvalsts var apstiprināt un norīkot neatkarīgu sistēmas operatoru, ar noteikumu, ka:

3.   Uzņēmumus, ko regulatīvā iestāde sertificējusi kā atbilstīgus 53. panta un šā panta 2. punkta prasībām, dalībvalstis apstiprina un norīko par neatkarīgiem pārvades sistēmu operatoriem. Piemēro sertifikācijas procedūru, kas paredzēta vai nu šīs direktīvas 52. pantā un Regulas (ES) 2019/943 51. pantā, vai arī šīs direktīvas 53. pantā.

4.   Neatkarīgiem sistēmu operatoriem ir pienākums piešķirt un pārvaldīt trešo personu piekļuvi, tostarp iekasēt piekļuves maksas un pārslodzes maksas, un maksājumus saskaņā ar pārvades sistēmu operatoru savstarpēju kompensāciju mehānismu atbilstīgi Regulas (ES) 2019/943 49. pantam, kā arī ekspluatēt, uzturēt un attīstīt pārvades sistēmu un ar investīciju plānošanu panākt, lai sistēma ilgtermiņā atbilstu pamatotam pieprasījumam. Attīstot pārvades sistēmu, neatkarīgais sistēmas operators ir atbildīgs par jaunu infrastruktūras objektu plānošanu (ieskaitot apstiprināšanas procedūru), būvniecību un nodošanu ekspluatācijā. Šajā nolūkā neatkarīgais sistēmas operators darbojas kā pārvades sistēmas operators atbilstīgi šai iedaļai. Pārvades sistēmas īpašnieks nav atbildīgs ne par trešo personu piekļuves piešķiršanu un pārvaldību, ne par investīciju plānošanu.

5.   Ja ir norīkots neatkarīgs sistēmas operators, pārvades sistēmas īpašnieks:

6.   Ciešā sadarbībā ar regulatīvo iestādi attiecīgajai valsts konkurences iestādei piešķir visas vajadzīgās pilnvaras, lai tā varētu efektīvi uzraudzīt, kā pārvades sistēmas īpašnieks pilda 5. punktā paredzētās saistības.

1.   Ja ir norīkots neatkarīgs sistēmas operators, pārvades sistēmas īpašnieks, kas ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, vismaz juridiskās formas, organizācijas un lēmumu pieņemšanas aspektā ir neatkarīgs no citām darbībām, kas nav saistītas ar pārvadi.

2.   Lai nodrošinātu 1. punktā minēto pārvades sistēmas īpašnieka neatkarību, piemēro vismaz šādus minimālos kritērijus:

1.   Pārvades sistēmu operatoru rīcībā ir visi cilvēkresursi un tehniskie, fiziskie un finanšu resursi, kas vajadzīgi, lai pildītu šajā direktīvā noteiktos pienākumus un veiktu elektroenerģijas pārvades darbības, jo īpaši:

2.   Papildus 40. pantā minētajiem uzdevumiem elektroenerģijas pārvades darbība ietver vismaz šādas darbības:

3.   Pārvades sistēmu operatorus izveido juridiskajā formā, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1132 (26) I pielikumā.

4.   Pārvades sistēmas operators tā korporatīvajā identitātē, saziņā, zīmola veidošanā un telpās nemaldina attiecībā uz vertikāli integrēta uzņēmuma vai kādas tā daļas atsevišķo identitāti.

5.   Pārvades sistēmas operators neizmanto ne IT sistēmas vai iekārtas, ne fiziskās telpas un drošības piekļuves sistēmas kopīgi ar jebkuru vertikāli integrēta uzņēmuma daļu, ne arī vienus un tos pašus konsultantus vai ārējos līgumslēdzējus saistībā ar IT sistēmām vai iekārtām un drošības piekļuves sistēmām.

6.   Pārvades sistēmu operatoru grāmatvedības revīziju veic revidents, kas nav tas pats revidents, kurš veic grāmatvedības revīziju vertikāli integrētā uzņēmumā vai kādā no tā daļām.

1.   Neskarot saskaņā ar 49. pantu pieņemtos uzraudzības struktūras lēmumus, pārvades sistēmas operatoram ir:

2.   Pārvades sistēmas operators vienmēr rīkojas tā, lai nodrošinātu, ka viņam ir vajadzīgie resursi, lai pienācīgi un efektīvi veiktu pārvades darbību, kā arī lai attīstītu un uzturētu efektīvu, drošu un saimnieciski izdevīgu pārvades sistēmu.

3.   Vertikāli integrēta uzņēmuma meitasuzņēmumiem, kas veic ražošanas vai piegādes funkcijas, nav tiešas vai netiešas dalības pārvades sistēmas operatorā. Pārvades sistēmas operatoram nav nekādas tiešas vai netiešas dalības vertikāli integrēta uzņēmuma meitasuzņēmumā, kas veic ražošanas vai piegādes funkcijas, nedz arī tas saņem dividendes vai citu finansiālu labumu no minētā meitasuzņēmuma.

4.   Pārvades sistēmas operatora vispārējās pārvaldes struktūra un korporatīvie statūti nodrošina pārvades sistēmas operatora faktisku neatkarību saskaņā ar šo iedaļu. Vertikāli integrēts uzņēmums tieši vai netieši nenosaka pārvades sistēmas operatora rīcību konkurences apstākļos attiecībā uz pārvades sistēmas operatora ikdienas darbu un tīkla pārvaldību vai attiecībā uz darbībām, kas vajadzīgas, lai sagatavotu tīkla attīstības desmit gadu plānu, kurš izstrādāts atbilstīgi 51. pantam.

5.   Pildot šīs direktīvas 40. pantā un 46. panta 2. punktā paredzētos uzdevumus un ievērojot pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2019/943 16., 18., 19. un 50. pantā, pārvades sistēmu operatori nediskriminē dažādas personas vai struktūras un neierobežo, neizkropļo vai netraucē konkurenci ražošanas vai piegādes jomā.

6.   Tirdzniecības un finansiālas attiecības starp vertikāli integrētu uzņēmumu un pārvades sistēmas operatoru, tostarp pārvades sistēmas operatora aizdevumi vertikāli integrētam uzņēmumam, atbilst tirgus noteikumiem. Pārvades sistēmas operatoram ir šādu tirdzniecības un finansiālu attiecību detalizēta uzskaite, un tas šo uzskaiti dara pieejamu pēc regulatīvās iestādes pieprasījuma.

7.   Pārvades sistēmas operators iesniedz regulatīvajai iestādei apstiprināšanai visus tirdzniecības un finanšu līgumus ar vertikāli integrēto uzņēmumu.

8.   Pārvades sistēmas operators informē regulatīvo iestādi par 46. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem finanšu resursiem, kas pieejami turpmākiem investīciju projektiem un/vai pašreizējo aktīvu aizstāšanai.

9.   Vertikāli integrēts uzņēmums atturas no jebkādas rīcības, kas kavētu vai ierobežotu pārvades sistēmas operatoru pildīt šajā nodaļā minētās saistības un liktu pārvades sistēmas operatoram lūgt vertikāli integrēta uzņēmuma atļauju, lai izpildītu šīs saistības.

10.   Uzņēmumu, ko regulatīvā iestāde sertificējusi kā atbilstīgu šīs nodaļas prasībām, attiecīgā dalībvalsts apstiprina un norīko par pārvades sistēmas operatoru. Piemēro sertifikācijas procedūru, kas paredzēta vai nu šīs direktīvas 52. pantā un Regulas (ES) 2019/943 51. pantā, vai arī šīs direktīvas 53. pantā.

1.   Lēmumus par pieņemšanu darbā un atjaunošanu amatā, darba apstākļiem, tostarp atalgojumu un amata pilnvaru termiņa beigām personām, kas atbildīgas par vadību, un/vai pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekļiem pieņem pārvades sistēmas operatora uzraudzības struktūra, kas norīkota saskaņā ar 49. pantu.

2.   Regulatīvajai iestādei dara zināmu to personu identitāti, kuras uzraudzības struktūra ierosinājusi iecelt par personām, kas atbildīgas par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai par pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekļiem vai atjaunot šajos amatos, un nosacījumus, kas reglamentē šo personu amata pilnvaru termiņu, tā ilgumu un izbeigšanu, kā arī iemeslus jebkuram ierosinājumam pārtraukt šādu amata pilnvaru termiņu. Šā panta 1. punktā minētie nosacījumi un lēmumi kļūst saistoši vienīgi tad, ja trīs nedēļu laikā pēc paziņošanas regulatīvā iestāde nav pret tiem iebildusi.

Regulatīvā iestāde var iebilst pret 1. punktā minētajiem lēmumiem, ja:

3.   Personām, kas atbildīgas par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekļiem, uz kuriem attiecas šis punkts, trīs gadus pirms iecelšanas amatā nav bijis profesionāla amata vai pienākumu, tiešas vai netiešas līdzdalības vai uzņēmējdarbības attiecību ar vertikāli integrēto uzņēmumu vai kādu tā daļu, vai to kontrolējošo akcionāru, kas nav pārvades sistēmas operators.

4.   Personām, kas atbildīgas par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekļiem un darbiniekiem nevienā citā vertikāli integrētā uzņēmuma daļā vai to kontrolējošā akcionārā nav nekāda cita profesionāla amata vai atbildības, tiešas vai netiešas līdzdalības un uzņēmējdarbības attiecību.

5.   Personām, kas atbildīgas par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekļiem un darbiniekiem nevienā vertikāli integrēta uzņēmuma daļā kā vien pārvades sistēmas operatorā nav līdzdalības, un viņi tieši vai netieši negūst nekādu finansiālu labumu. Viņu atalgojums nav atkarīgs no citām vertikāli integrēta uzņēmuma darbībām vai rezultātiem kā vien no pārvades sistēmas operatora darbībām vai rezultātiem.

6.   Attiecībā uz visām sūdzībām, ko par amata pilnvaru termiņa priekšlaicīgu izbeigšanu iesniedz personas, kuras atbildīgas par vadību, un/vai pārvades sistēmas operatora administratīvās struktūras locekļi, ir garantētas efektīvas tiesības pārsūdzēt regulatīvajai iestādei.

7.   Pēc amata pilnvaru termiņa beigām pārvades sistēmas operatorā par vadību atbildīgajām personām un/vai administratīvo struktūru locekļiem vismaz četrus gadus nav profesionāla amata vai atbildības, līdzdalības vai uzņēmējdarbības attiecību nevienā no vertikāli integrēta uzņēmuma daļām kā vien pārvades sistēmas operatorā, vai to kontrolējošā akcionārā.

8.   Šā panta 3. punktu piemēro lielākajai daļai personu, kas atbildīgas par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekļiem.

Personas, kas atbildīgas par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekļi, uz kuriem neattiecas 3. punkts, vismaz sešus mēnešus pirms viņu iecelšanas amatā nav veikuši vadības vai citas attiecīgas darbības vertikāli integrētajā uzņēmumā.

Šā punkta pirmo daļu un 4. līdz 7. punktu piemēro visām personām, kas pieder izpildvadībai, un personām, kas ir viņu tiešā pakļautībā jautājumos, kuri saistīti ar tīkla darbību, uzturēšanu vai attīstību.

1.   Pārvades sistēmas operatoram ir uzraudzības struktūra, kas atbild par tādu lēmumu pieņemšanu, kuri varētu būtiski ietekmēt pārvades sistēmas operatora akcionāru aktīvu vērtību, jo īpaši tādu lēmumu pieņemšanu, kuri attiecas uz gada un ilgāka termiņa finanšu plāna apstiprināšanu, pārvades sistēmas operatora parādsaistībām un akcionāriem izdalīto dividenžu apjomu. Uzraudzības struktūras kompetencē nav lēmumi, kas attiecas uz pārvades sistēmas operatora ikdienas darbu un tīkla pārvaldību, un uz darbībām, kuras vajadzīgas, lai sagatavotu tīkla attīstības desmit gadu plānu, kas izstrādāts atbilstīgi 51. pantam.

2.   Uzraudzības struktūrā ir locekļi no vertikāli integrētā uzņēmuma, no trešo personu akcionāriem un, ja to nosaka attiecīgi valsts tiesību akti, locekļi no citām ieinteresētajām personām, piemēram, pārvades sistēmas operatora darbinieki.

3.   Šīs direktīvas 48. panta 2. punktu un 3. līdz 7. punktu piemēro vismaz pusei uzraudzības struktūras locekļu, atņemot vienu no uzraudzības struktūras locekļu kopskaita.

Šīs direktīvas 48. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktu piemēro visiem uzraudzības struktūras locekļiem.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pārvades sistēmu operatori izstrādā un īsteno atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, ko veic, lai nodrošinātu diskriminācijas nepieļaušanu, un nodrošina atbilstīgu kontroli pār tās ievērošanu. Atbilstības programmā paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic šo mērķu sasniegšanai. Regulatīvā iestāde apstiprina atbilstības programmu. Neskarot regulatīvās iestādes pilnvaras, atbilstību programmai neatkarīgi uzrauga atbilstības amatpersona.

2.   Atbilstības amatpersonu ieceļ uzraudzības struktūra, un to apstiprina regulatīvā iestāde. Regulatīvā iestāde var atteikties apstiprināt atbilstības amatpersonu tikai neatkarības trūkuma vai profesionālo spēju trūkuma dēļ. Atbilstības amatpersona var būt fiziska vai juridiska persona. Uz atbilstības amatpersonu attiecas 48. panta 2. līdz 8. punkts.

3.   Atbilstības amatpersonas pienākums ir:

4.   Atbilstības amatpersona ierosinātos lēmumus par investīciju plānu vai par atsevišķām investīcijām tīklā iesniedz regulatīvajai iestādei. Tas notiek vēlākais tad, kad pārvades sistēmas operatora vadība un/vai kompetentā administratīvā struktūrai tos iesniedz uzraudzības struktūrai.

5.   Ja vertikāli integrēts uzņēmums pilnsapulcē vai saskaņā ar tā ieceltu uzraudzības struktūras locekļu balsojumu ir novērsis lēmuma pieņemšanu, tādējādi apturot vai kavējot investīcijas, kuras saskaņā ar tīkla attīstības desmit gadu plānu ir jāveic turpmākajos trijos gados, atbilstības amatpersona par to ziņo regulatīvajai iestādei, kura tad rīkojas saskaņā ar 51. pantu.

6.   Noteikumus, ar ko reglamentē atbilstības amatpersonas pilnvaras vai nodarbināšanas nosacījumus, tostarp tās pilnvaru ilgumu, apstiprina regulatīvā iestāde. Minētie noteikumi nodrošina atbilstības amatpersonas neatkarību, tostarp nodrošinot visus resursus, kas nepieciešami atbilstības amatpersonas pienākumu izpildei. Atbilstības amatpersonai tās pilnvaru laikā nav nekāda cita amata vai profesionālu pienākumu, kā arī tiešas vai netiešas līdzdalības kādā no vertikāli integrētā uzņēmuma daļām vai to kontrolējošā akcionārā.

7.   Atbilstības amatpersona regulāri vai nu mutiski, vai rakstiski ziņo regulatīvajai iestādei, un tai ir tiesības regulāri vai nu mutiski, vai rakstiski ziņot pārvades sistēmas operatora uzraudzības struktūrai.

8.   Atbilstības amatpersona var piedalīties visās pārvades sistēmas operatora vadības vai administratīvās struktūras un uzraudzības struktūras sanāksmēs, kā arī pilnsapulcēs. Atbilstības amatpersona piedalās visās sanāksmēs, kurās izskata šādus jautājumus:

9.   Atbilstības amatpersona uzrauga pārvades sistēmas operatora atbilstību 41. pantam.

10.   Atbilstības amatpersonai ir piekļuve visiem pārvades sistēmas operatora attiecīgajiem datiem un birojiem, un visai informācijai, kas vajadzīga tās pienākumu izpildei.

11.   Atbilstības amatpersonai bez iepriekšēja paziņojuma ir piekļuve pārvades sistēmas operatora birojiem.

12.   Uzraudzības struktūra pēc regulatīvās iestādes iepriekšēja apstiprinājuma var atlaist no amata atbilstības amatpersonu. Tā atlaiž atbilstības amatpersonu pēc regulatīvās iestādes pieprasījuma neatkarības trūkuma vai profesionālo spēju trūkuma dēļ.

1.   Vismaz reizi divos gados pārvades sistēmas operators pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām iesniedz regulatīvajai iestādei tīkla attīstības desmit gadu plānu, kura pamatā ir pašreizējais un plānotais piedāvājums un pieprasījums. Minētajā tīkla attīstības plānā iekļauj efektīvus pasākumus, lai garantētu sistēmas pietiekamību un piegādes drošību. Pārvades sistēmas operators publicē tīkla attīstības desmit gadu plānu savā tīmekļa vietnē.

2.   Tīkla attīstības desmit gadu plānā jo īpaši:

3.   Izstrādājot tīkla attīstības desmit gadu plānu, pārvades sistēmas operators pilnībā ņem vērā pieprasījumreakcijas, enerģijas uzkrātuves vai citu resursu izmantošanas potenciālu kā alternatīvu sistēmas paplašināšanai papildus paredzamajam patēriņam un tirdzniecībai ar citām valstīm, kā arī plāniem par investīcijām Savienības mēroga un reģionālos tīklos.

4.   Regulatīvā iestāde atklāti un pārskatāmi apspriežas ar visiem pašreizējiem vai potenciālajiem sistēmas izmantotājiem par tīkla attīstības desmit gadu plānu. Personas un uzņēmumus, kas vēlas būt potenciālie sistēmas izmantotāji, var lūgt pamatot šādas prasības. Regulatīvā iestāde publicē apspriešanās procesā gūtos rezultātus, jo īpaši attiecībā uz iespējamām investīciju vajadzībām.

5.   Regulatīvā iestāde pārbauda, vai tīkla attīstības desmit gadu plāns aptver visas investīciju vajadzības, kas identificētas apspriešanās procesā, un vai tas atbilst nesaistošajam Savienības tīkla attīstības desmit gadu plānam (“Savienības tīkla attīstības plāns”), kas minēts Regulas (ES) 2019/943 30. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Ja rodas šaubas par atbilstību Savienības tīkla attīstības plānam, regulatīvā iestāde apspriežas ar ACER. Regulatīvā iestāde var pieprasīt pārvades sistēmas operatoram grozīt tā tīkla attīstības desmit gadu plānu.

Kompetentās valsts iestādes pārbauda tīkla attīstības desmit gadu plāna atbilstību nacionālajam enerģētikas un klimata plānam, kas iesniegts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.

6.   Regulatīvā iestāde pārrauga un izvērtē tīkla attīstības desmit gadu plāna īstenošanu.

7.   Ja pārvades sistēmas operators, izņemot sevišķi svarīgu un ārpus tā kontroles esošu iemeslu dēļ, neveic investīcijas, kas atbilstīgi tīkla attīstības desmit gadu plānam būtu jāveic nākamajos trīs gados, dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvajai iestādei ir jāveic vismaz viens no turpmāk norādītajiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka attiecīgās investīcijas tiek veiktas, ja šīs investīcijas, pamatojoties uz jaunāko tīkla attīstības desmit gadu plānu, joprojām ir nozīmīgas:

8.   Ja regulatīvā iestāde ir izmantojusi 7. punkta b) apakšpunktā paredzētās pilnvaras, tā var likt pārvades sistēmas operatoram piekrist vienam vai vairākiem no turpmāk norādītajiem:

Pārvades sistēmas operators sniedz investoriem visu informāciju, kas vajadzīga investīciju veikšanai, pieslēdz jaunos aktīvus pārvades tīklam un vispārēji cenšas veicināt investīciju projekta īstenošanu.

Attiecīgos finanšu pasākumus apstiprina regulatīvā iestāde.

9.   Ja regulatīvā iestāde ir izmantojusi 7. punktā paredzētās pilnvaras, attiecīgie tarifu noteikumi attiecas uz izmaksām, kas saistītas ar attiecīgajām investīcijām.

1.   Pirms uzņēmumu apstiprina un norīko par pārvades sistēmas operatoru, to sertificē saskaņā ar šā panta 4., 5. un 6. punktā un Regulas (ES) 2019/943 51. pantā noteiktajām procedūrām.

2.   Uzņēmumus, ko regulatīvā iestāde saskaņā ar turpmāk izklāstīto sertifikācijas procedūru sertificējusi kā atbilstošus 43. panta prasībām, dalībvalstis apstiprina un norīko par pārvades sistēmu operatoriem. Pārvades sistēmu operatoru norīkošanu dara zināmu Komisijai un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Pārvades sistēmu operatori regulatīvajai iestādei ziņo par visiem plānotajiem darījumiem, kuru dēļ varētu būt vajadzība atkārtoti izvērtēt viņu atbilstību 43. panta prasībām.

4.   Regulatīvās iestādes uzrauga pārvades sistēmu operatoru pastāvīgu atbilstību 43. panta prasībām. Tās sāk sertifikācijas procedūru atbilstības nodrošināšanai:

5.   Regulatīvās iestādes pieņem lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju četru mēnešu laikā no pārvades sistēmas operatora paziņojuma iesniegšanas dienas vai no Komisijas pieprasījuma dienas. Pēc šā termiņa beigām sertifikāciju uzskata par piešķirtu. Regulatīvās iestādes skaidri izteikts vai noklusējuma lēmums stājas spēkā vienīgi pēc 6. punktā izklāstītās procedūras pabeigšanas.

6.   Skaidri izteiktu vai noklusējuma lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju regulatīvā iestāde kopā ar visu atbilstīgo informāciju, kas saistīta ar šo lēmumu, bez kavēšanās paziņo Komisijai. Komisija rīkojas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 51. pantā paredzēto procedūru.

7.   Regulatīvās iestādes un Komisija no pārvades sistēmu operatoriem un uzņēmumiem, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, var pieprasīt visu informāciju, kura tām vajadzīga šajā pantā paredzēto uzdevumu veikšanai.

8.   Regulatīvās iestādes un Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju.

1.   Ja sertifikāciju lūdz pārvades sistēmas īpašnieks vai pārvades sistēmas operators, kuru kontrolē kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešām valstīm, regulatīvā iestāde to dara zināmu Komisijai.

Regulatīvā iestāde arī tūlīt dara zināmus Komisijai visus apstākļus, kuru dēļ kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešām valstīm varētu iegūt kādas pārvades sistēmas vai pārvades sistēmas operatora kontroli.

2.   Pārvades sistēmas operators dara zināmus regulatīvajai iestādei visus apstākļus, kuru dēļ kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešām valstīm varētu iegūt pārvades sistēmas vai pārvades sistēmas operatora kontroli.

3.   Regulatīvā iestāde pieņem projektu lēmumam par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju četru mēnešu laikā no pārvades sistēmas operatora paziņojuma iesniegšanas dienas. Tā atsaka sertifikāciju, ja nav pierādīts:

4.   Regulatīvā iestāde lēmumu nekavējoties dara zināmu Komisijai kopā ar visu attiecīgo informāciju par šo lēmumu.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvā iestāde vai 3. punkta b) apakšpunktā minētā ieceltā kompetentā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas par sertifikāciju lūdz Komisijas atzinumu par to, vai:

6.   Komisija izskata 5. punktā minēto lūgumu tūlīt pēc tā saņemšanas. Divu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas Komisija sniedz atzinumu regulatīvajai iestādei vai tās ieceltajai kompetentajai iestādei, ja lūgumu ir iesniegusi minētā iestāde.

Gatavojot atzinumu, Komisija var lūgt ACER, attiecīgās dalībvalsts un ieinteresēto personu viedokļus. Ja Komisija izsaka šādu lūgumu, divu mēnešu termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

Ja Komisija šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajā termiņā nesniedz atzinumu, uzskata, ka tai nav iebildumu pret regulatīvās iestādes lēmumu.

7.   Izvērtējot, vai kontrole, ko īsteno kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešām valstīm, apdraudēs Savienības energoapgādes drošību, Komisija ņem vērā:

8.   Regulatīvā iestāde divu mēnešu laikā pēc 6. punktā minētā divu mēnešu termiņa beigām pieņem galīgo lēmumu par sertifikāciju. Pieņemot galīgo lēmumu, regulatīvā iestāde pilnībā ņem vērā Komisijas atzinumu. Dalībvalstīm jebkurā gadījumā ir tiesības atteikt sertifikāciju, ja sertifikācijas piešķiršana apdraud attiecīgās dalībvalsts energoapgādes drošību vai citas dalībvalsts energoapgādes drošību. Ja dalībvalsts ir norīkojusi citu kompetentu valsts iestādi, lai veiktu 3. punkta b) apakšpunktā minēto izvērtējumu, tā var prasīt, lai regulatīvā iestāde galīgo lēmumu pieņem saskaņā ar minētās kompetentās valsts iestādes izvērtējumu. Regulatīvās iestādes galīgo lēmumu un Komisijas atzinumu publicē kopā. Ja galīgais lēmums atšķiras no Komisijas atzinuma, attiecīgā dalībvalsts sniedz šāda lēmuma pamatojumu un publicē to kopā ar minēto lēmumu.

9.   Šis pants neietekmē dalībvalstu tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem veikt savas juridiskās kontroles, lai aizsargātu leģitīmās sabiedriskās drošības intereses.

10.   Šis pants, izņemot tā 3. punkta a) apakšpunktu, attiecas arī uz dalībvalstīm, uz kurām attiecas atkāpe saskaņā ar 66. pantu.

1.   Pārvades sistēmu operatoriem nepieder enerģijas uzkrātuves, un tie šādas uzkrātuves neattīsta, nepārvalda un neekspluatē.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka pārvades sistēmu operatoriem pieder enerģijas uzkrātuves vai ka tie šādas enerģijas uzkrātuves attīsta, pārvalda vai ekspluatē, ja tās ir pilnībā integrētas tīkla komponentes un regulatīvā iestāde ir piešķīrusi apstiprinājumu vai ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

Regulatīvā iestāde var izstrādāt vadlīnijas vai iepirkuma noteikumus, lai palīdzētu pārvades sistēmu operatoriem nodrošināt taisnīgu konkursa procedūru.

3.   Lēmumu piešķirt atkāpi paziņo Komisijai un ACER, pievienojot attiecīgu informāciju par pieprasījumu un iemesliem atkāpes piešķiršanai.

4.   Regulatīvās iestādes regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu par pastāvošajām enerģijas uzkrātuvēm, lai izvērtētu citu pušu potenciālo pieejamību un interesi par investēšanu šādās uzkrātuvēs. Ja sabiedriskā apspriešana saskaņā ar regulatīvās iestādes novērtējumu liecina, ka citām pusēm var piederēt šādas uzkrātuves vai ka tās spēj attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt šādas uzkrātuves rentablā veidā, regulatīvā iestāde nodrošina, ka pārvades sistēmu operatoru darbības šajā saistībā tiek pakāpeniski izbeigtas 18 mēnešu laikā. Kā daļu no minētās procedūras nosacījumiem var paredzēt, ka regulatīvā iestāde var ļaut pārvades sistēmu operatoriem saņemt samērīgu kompensāciju, jo īpaši atgūt to investīciju atlikušo vērtību, kuras tie ieguldīja enerģijas uzkrātuvēs.

5.   Šā panta 4. punkts neattiecas uz pilnībā integrētām tīkla komponentēm vai uz tādu jaunu akumulatoru uzkrātuvju parasto nolietojuma laikposmu, attiecībā uz kurām galīgo lēmumu par investēšanu pieņem līdz 2024. gadam, ar noteikumu, ka šādas akumulatoru uzkrātuves:

1.   Dalībvalstīm vai to norīkotām kompetentām iestādēm, tostarp 57. pantā minētajām regulatīvajām iestādēm, ciktāl tas vajadzīgs to funkciju veikšanai, ir tiesības uz piekļuvi elektroenerģijas uzņēmumu grāmatvedībai, kā noteikts 56. pantā.

2.   Dalībvalstis un visas dalībvalstu ieceltās kompetentās iestādes, tostarp regulatīvās iestādes, ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju. Dalībvalstis var paredzēt šādas informācijas izpaušanu, ja šāda izpaušana vajadzīga, lai kompetentās iestādes varētu veikt savas funkcijas.

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka elektroenerģijas uzņēmumos uzskaiti veic saskaņā ar 2. un 3. punktu.

2.   Neatkarīgi no īpašumtiesību sistēmas vai juridiskās formas elektroenerģijas uzņēmumi sagatavo, iesniedz revīzijai un publicē savus gada pārskatus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību normām par uzņēmumu ar ierobežotu atbildību gada pārskatiem, kuras pieņemtas, ievērojot Direktīvu 2013/34/ES.

Uzņēmumi, kam nav juridiska pienākuma publicēt savus gada pārskatus, to eksemplāru glabā galvenajā birojā, kur tas ir publiski pieejams.

3.   Elektroenerģijas uzņēmumi savā iekšējā grāmatvedībā atsevišķi uzskaita pārvades un sadales darbības, kā tas būtu jādara, ja attiecīgās darbības veiktu atsevišķi uzņēmumi, lai tādējādi izvairītos no diskriminācijas, šķērssubsidēšanas un konkurences izkropļošanas. Tie arī veic konsolidējamu uzskaiti par citām ar elektroenerģiju saistītām darbībām, kas neattiecas uz pārvadi vai sadali. Uzskaitē norāda ieņēmumus no īpašumā esošas pārvades vai sadales sistēmas. Attiecīgā gadījumā tie veic konsolidētu uzskaiti par citām darbībām, kas nav saistītas ar elektroenerģiju. Iekšējā grāmatvedība iekļauj bilanci un peļņas un zaudējumu pārskatu par katru darbību.

4.   Veicot 2. punktā minēto revīziju, jo īpaši pārbauda, vai ir ievērots 3. punktā minētais pienākums nepieļaut diskrimināciju un šķērssubsidēšanu.

1.   Katra dalībvalsts norīko vienu regulatīvo iestādi valsts līmenī.

2.   Šā panta 1. punkts neskar dalībvalstu tiesības norīkot citas regulatīvās iestādes reģionu līmenī, ja vien tur ir viens vadošais pārstāvis Savienības mēroga pārstāvības un kontaktu nodrošināšanai ACER Regulatoru valdē saskaņā ar Regulas (ES) 2019/942 21. panta 1. punktu.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts var norīkot regulatīvās iestādes mazām sistēmām ģeogrāfiski nodalītā reģionā, kurā 2008. gadā patēriņš bija mazāks par 3 % no tās dalībvalsts kopējā patēriņa, kurā tas atrodas. Minētā atkāpe neskar viena vadošā pārstāvja iecelšanu Savienības līmeņa pārstāvības un kontaktu nodrošināšanai ACER Regulatoru valdē saskaņā ar Regulas (ES) 2019/942 21. panta 1. punktu.

4.   Dalībvalstis garantē regulatīvās iestādes neatkarību un nodrošina, ka tā izmanto savas pilnvaras taisnīgi un pārredzami. Minētajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvā iestāde, veicot šajā direktīvā un saistītajos tiesību aktos paredzētos regulatīvos uzdevumus:

5.   Lai aizsargātu regulatīvās iestādes neatkarību, dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka:

Attiecībā uz pirmās daļas d) apakšpunktu dalībvalstis nodrošina atbilstīgu valdes vai vadības rotācijas sistēmu. Valdes locekļus vai, ja valdes nav, vadības locekļus var atbrīvot no amata pirms pilnvaru termiņa beigām vienīgi tad, ja viņi vairs neatbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem vai ir vainīgi attiecīgās valsts tiesību aktu pārkāpumā.

6.   Dalībvalstis var paredzēt regulatīvo iestāžu gada pārskatu ex post kontroli, ko veic neatkarīgs revidents.

7.   Komisija līdz 2022. gada 5. jūlijam un pēc tam reizi četros gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par valsts iestāžu atbilstību neatkarības principam, kā noteikts šajā pantā.

1.   Regulatīvajai iestādei ir šādi pienākumi:

2.   Ja dalībvalsts ir tā noteikusi, 1. punktā izklāstītos pārraudzības pienākumus var veikt citas iestādes, kas nav regulatīvā iestāde. Tādā gadījumā informāciju, ko gūst no šādas pārraudzības, pēc iespējas drīz dara pieejamu regulatīvajai iestādei.

Rīkojoties neatkarīgi, neskarot tās īpašās kompetences un saskaņā ar labāka regulējuma principiem, regulatīvā iestāde, veicot 1. punktā izklāstītos pienākumus, attiecīgā gadījumā apspriežas ar pārvades sistēmu operatoriem un attiecīgā gadījumā cieši sadarbojas ar citām attiecīgām valsts iestādēm.

Regulatīvās iestādes vai ACER apstiprinājumi, kas sniegti saskaņā ar šo direktīvu, neskar nekādu attiecīgi pamatotu regulatīvās iestādes pilnvaru turpmāku īstenošanu saskaņā ar šo pantu vai jebkādas sankcijas, ko piemēro citas attiecīgas iestādes vai Komisija.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvajām iestādēm ir piešķirtas vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu efektīvi un bez kavēšanās veikt šajā pantā minētos pienākumus. Tādēļ regulatīvajai iestādei ir vismaz šādas pilnvaras:

4.   Regulatīvā iestāde, kas atrodas dalībvalstī, kur atrodas ENTSO-E vai ES SSO struktūras mītne, ir pilnvarota piemērot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas tām struktūrām, kuras nepilda savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, Regulu (ES) 2019/943 vai jebkuru attiecīgu regulatīvās iestādes vai ACER juridiski saistošu lēmumu, vai ierosināt, lai šādas sankcijas piemēro kompetenta tiesa.

5.   Ja saskaņā ar 44. pantu ir norīkots neatkarīgs sistēmas operators, papildus uzdevumiem, kādi tai ir saskaņā ar šā panta 1. un 3. punktu, regulatīvā iestāde:

6.   Ja saskaņā ar VI nodaļas 3. iedaļu ir norīkots pārvades sistēmas operators, papildus pienākumiem un pilnvarām, kādas tai ir saskaņā ar šā panta 1. un 3. punktu, regulatīvajai iestādei piešķir vismaz šādus pienākumus un pilnvaras:

7.   Regulatīvo iestāžu kompetencē, izņemot gadījumos, kad to koordinētības dēļ ACER kompetencē ir noteikt un apstiprināt noteikumus un nosacījumus vai metodiku tīkla kodeksu un vadlīniju īstenošanai, kā paredzēts Regulas (ES) 2019/943. VII nodaļā, saskaņā ar Regulas (ES) 2019/942 5. panta 2. punktu, ir noteikt vai savlaicīgi pirms to stāšanās spēkā apstiprināt vismaz tādas valsts metodikas, ko izmanto, lai aprēķinātu vai paredzētu noteikumus attiecībā uz:

8.   Šā panta 7. punktā minēto metodiku vai noteikumus publicē.

9.   Nolūkā uzlabot pārredzamību tirgū un nodrošināt visām ieinteresētajām personām visu nepieciešamo informāciju, lēmumus vai priekšlikumus lēmumam, kas attiecas uz 60. panta 3. punktā minētajiem pārvades un sadales tarifiem, regulatīvās iestādes dara tirgus dalībniekiem publiski pieejamu sīki izstrādātu metodiku un izmaksas, ko izmanto attiecīgo tīkla tarifu aprēķināšanai, vienlaikus saglabājot komerciāli sensitīvas informācijas konfidencialitāti.

10.   Regulatīvās iestādes pārrauga gan pārslodzes vadību valstu elektroenerģijas sistēmās, tostarp starpsavienotājos, gan pārslodzes vadības noteikumu īstenošanu. Šim nolūkam pārvades sistēmu operatori vai tirgus operatori iesniedz regulatīvajām iestādēm pārslodzes vadības noteikumus, tostarp par jaudas piešķiršanu. Regulatīvās iestādes var prasīt izdarīt grozījumus minētajos noteikumos.

1.   Regulatīvās iestādes ir pilnvarotas vajadzības gadījumā prasīt pārvades sistēmu operatoriem un sadales sistēmas operatoriem grozīt noteikumus, tostarp šīs direktīvas 59. pantā minētos tarifus un metodiku, lai nodrošinātu to samērīgumu un nediskriminējošu piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 18. pantu. Ja pārvades un sadales tarifu noteikšana kavējas, regulatīvās iestādes ir pilnvarotas noteikt vai apstiprināt pārvades un sadales pagaidu tarifus vai metodiku un pieņemt lēmumu par atbilstīgiem kompensācijas pasākumiem tad, ja galīgie tarifi vai metodika atšķiras no minētajiem pagaidu tarifiem vai metodikas.

2.   Ikviena persona, kam ir sūdzības par pārvades vai sadales sistēmas operatoriem saistībā ar šajā direktīvā noteiktajiem operatora pienākumiem, var iesniegt sūdzību regulatīvajai iestādei, kas – rīkojoties kā strīdu izšķiršanas iestāde – pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Šo termiņu var pagarināt par diviem mēnešiem, ja regulatīvā iestāde lūdz papildu informāciju. Šo pagarināto termiņu var vēl pagarināt, ja tam piekrīt sūdzības iesniedzējs. Regulatīvās iestādes lēmums ir saistošs, ja vien tas netiek atcelts pārsūdzības kārtībā.

3.   Ikviena persona, ko skar attiecīgais lēmums un kam ir tiesības iesniegt sūdzību par lēmumu, kurš attiecas uz metodiku un ir pieņemts saskaņā ar 59. pantu, vai – ja regulatīvajai iestādei ir pienākums apspriesties – par ierosinātajiem tarifiem vai ierosināto metodiku, var vēlākais divu mēnešu laikā vai dalībvalstu noteiktā īsākā termiņā pēc lēmuma vai lēmuma priekšlikuma publicēšanas iesniegt sūdzību tā pārskatīšanas nolūkā. Šāda sūdzība neaptur lēmuma piemērošanu.

4.   Dalībvalstis izveido atbilstīgus un efektīvus regulatīvos, kontroles un pārredzamības mehānismus, lai izvairītos no dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, jo īpaši kaitējot patērētāju interesēm, un no cenu nosišanas. Minētajos mehānismos ņem vērā LESD noteikumus un jo īpaši tā 102. pantu.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad nav ievēroti šajā direktīvā paredzētie konfidencialitātes noteikumi, tiek veikti atbilstīgi pasākumi pret atbildīgajām fiziskām un juridiskām personām, tostarp sāktas administratīvās lietas vai kriminālprocess saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

6.   Šā panta 2. un 3. punktā minētās sūdzības neskar pārsūdzības tiesību izmantošanu saskaņā ar Savienības vai attiecīgo valstu tiesību aktiem.

7.   Regulatīvās iestādes savus lēmumus pilnībā pamato, lai ļautu tiesu iestādēm veikt pārskatīšanu. Šie lēmumi ir pieejami sabiedrībai, vienlaikus saglabājot komerciāli sensitīvas informācijas konfidencialitāti.

8.   Dalībvalstis nodrošina piemērotus valsts līmeņa mehānismus, lai persona, kuru skar regulatīvās iestādes lēmums, varētu šo lēmumu pārsūdzēt no iesaistītajām pusēm un valdībām neatkarīgā struktūrā.

1.   Regulatīvās iestādes savstarpēji cieši apspriežas un sadarbojas, jo īpaši ACER satvarā, kā arī cita citai un ACER sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu šajā direktīvā paredzētos uzdevumus. Attiecībā uz informācijas, ar ko notiek apmaiņa, iestāde, kas saņem informāciju, nodrošina tādu pašu konfidencialitātes līmeni, kāds prasīts no informācijas nosūtītājas iestādes.

2.   Regulatīvās iestādes sadarbojas vismaz reģionālā līmenī, lai:

3.   Regulatīvajām iestādēm ir tiesības savstarpēji slēgt sadarbības nolīgumus, lai veicinātu regulatīvo sadarbību.

4.   Šā panta 2. punktā minētās darbības vajadzības gadījumā veic ciešā saziņā ar citām attiecīgām valsts iestādēm un neskarot to konkrētās kompetences.

5.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 67. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot vadlīnijas attiecībā uz regulatīvo iestāžu pienākumu sadarboties savā starpā un ar ACER.

1.   Tā sistēmas darbības reģiona reģionālās regulatīvās iestādes, kurā ir izveidots reģionāls koordinācijas centrs, ciešā savstarpējā koordinācijā:

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvajām iestādēm ir piešķirtas vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu efektīvi un bez kavēšanās veikt 1. punktā minētos pienākumus. Šajā nolūkā regulatīvajām iestādēm ir vismaz šādas pilnvaras:

3.   Regulatīvā iestāde, kas atrodas dalībvalstī, kurā atrodas reģionālā koordinācijas centra mītne, ir pilnvarota piemērot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas reģionālajam koordinācijas centram, ja tas nepilda savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, Regulu (ES) 2019/943 vai jebkuru attiecīgu juridiski saistošu regulatīvās iestādes vai ACER lēmumu, vai ir pilnvarota ierosināt, lai šādas sankcijas piemēro kompetenta tiesa.

1.   Jebkura regulatīvā iestāde un Komisija var lūgt ACER sniegt atzinumu par regulatīvās iestādes pieņemta lēmuma atbilstību šajā direktīvā vai Regulas (ES) 2019/943 VII nodaļā minētajiem tīkla kodeksiem un vadlīnijām.

2.   ACER trīs mēnešu laikā no lūguma saņemšanas dienas sniedz atzinumu attiecīgi lūguma iesniedzējai regulatīvajai iestādei vai Komisijai un regulatīvajai iestādei, kas pieņēmusi attiecīgo lēmumu.

3.   ACER attiecīgi informē Komisiju, ja regulatīvā iestāde, kas pieņēmusi attiecīgo lēmumu, neizpilda ACER atzinumu četru mēnešu laikā no tā saņemšanas dienas.

4.   Jebkura regulatīvā iestāde, ja tā uzskata, ka citas regulatīvās iestādes pieņemtais lēmums, kas ir nozīmīgs pārrobežu tirdzniecībai, neatbilst šajā direktīvā vai Regulas (ES) 2019/943 VII nodaļā minētajiem tīkla kodeksiem un vadlīnijām, var divu mēnešu laikā no minētā lēmuma pieņemšanas informēt Komisiju.

5.   Ja Komisija divu mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas no ACER saskaņā ar 3. punktu vai no regulatīvās iestādes saskaņā ar 4. punktu, vai pēc savas iniciatīvas trīs mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas konstatē, ka regulatīvās iestādes pieņemtais lēmums liek nopietni apšaubīt tā atbilstību šajā direktīvā vai Regulas (ES) 2019/943 VII nodaļā minētajiem tīkla kodeksiem un vadlīnijām, Komisija var pieņemt lēmumu lietu izskatīt sīkāk. Tādā gadījumā Komisija aicina attiecīgo regulatīvo iestādi un procedūrā iesaistītās puses iesniegt apsvērumus.

6.   Ja Komisija pieņem lēmumu lietu izskatīt sīkāk, tā četru mēnešu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas pieņem galīgo lēmumu:

7.   Ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu izskatīt šo lietu sīkāk vai galīgo lēmumu attiecīgi 5. un 6. punktā noteiktajos termiņos, uzskata, ka Komisija neiebilst pret regulatīvās iestādes lēmumu.

8.   Regulatīvā iestāde divu mēnešu laikā izpilda Komisijas lēmumu, kas prasa atcelt tās lēmumu, un attiecīgi informē Komisiju.

9.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 67. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot vadlīnijas, ar ko paredz šā panta īstenošanai piemērojamo procedūru.

1.   Dalībvalstis prasa, lai piegādātāji vismaz piecus gadus glabā pieejamu valsts iestādēm, tostarp regulatīvajai iestādei, valsts konkurences iestādēm un Komisijai to attiecīgo uzdevumu veikšanai, attiecīgus datus par visiem notikušajiem elektroenerģijas piegādes līgumu un elektroenerģijas atvasināto instrumentu darījumiem ar vairumlietotājiem un pārvades sistēmu operatoriem.

2.   Minētie dati ietver informāciju par darījuma ilgumu, piegādes un līguma izpildes noteikumiem, elektroenerģijas apjomu, izpildes dienu un laiku, darījumu cenām un attiecīgā vairumlietotāja identifikācijas datiem, kā arī konkrētas ziņas par visiem neizpildītajiem elektroenerģijas piegādes līgumiem un elektroenerģijas atvasinātajiem instrumentiem.

3.   Regulatīvā iestāde var nolemt darīt pieejamus minētās informācijas elementus tirgus dalībniekiem ar nosacījumu, ka netiek atklāta komerciāli sensitīva informācija par konkrētiem tirgus dalībniekiem vai atsevišķiem darījumiem. Šo punktu nepiemēro informācijai par finanšu instrumentiem, uz ko attiecas Direktīva 2014/65/ES.

4.   Struktūrām, uz ko attiecas Direktīva 2014/65/ES, šis pants nerada papildu saistības pret 1. punktā minētajām iestādēm.

5.   Ja 1. punktā minētajām iestādēm jāpiekļūst to struktūru datiem, uz kurām attiecas Direktīva 2014/65/ES, minētajā direktīvā paredzētās atbildīgās iestādes tām sniedz vajadzīgos datus.

1.   Pasākumi, ko dalībvalstis saskaņā ar šo direktīvu var īstenot, lai nodrošinātu vienādus noteikumus, ir saderīgi ar LESD, jo īpaši ar tā 36. pantu, un Savienības tiesību aktiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētie pasākumi ir samērīgi, nediskriminējoši un pārredzami. Šos pasākumus var īstenot vienīgi pēc tam, kad par tiem paziņots Komisijai un saņemts tās apstiprinājums.

3.   Attiecībā uz 2. punktā minēto paziņojumu Komisija rīkojas divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Šis termiņš sākas nākamajā dienā pēc pilnīgas informācijas saņemšanas. Ja Komisija šajā divu mēnešu termiņā nav rīkojusies, uzskata, ka tai nav iebildumu pret paziņotajiem pasākumiem.

1.   Dalībvalstis, kas var pierādīt, ka to mazo savienoto sistēmu un mazo izolēto sistēmu darbībā pastāv būtiskas problēmas, var lūgt piešķirt atkāpes no 7. un 8. panta un IV, V un VI nodaļas attiecīgajiem noteikumiem;

Mazas izolētas sistēmas un Francija Korsikai var lūgt piešķirt atkāpi arī no 4., 5. un 6. panta.

Komisija informē dalībvalstis par šādiem lūgumiem pirms lēmuma pieņemšanas, ievērojot konfidencialitāti.

2.   Komisijas piešķirtās atkāpes, kā minēts 1. punktā, ir ierobežotas laikā, un uz tām attiecas nosacījumi, kuru mērķis ir palielināt konkurenci un integrāciju iekšējā tirgū un nodrošināt, ka atkāpes nekavē pāreju uz atjaunojamo energoresursu enerģiju, lielāku elastību, enerģijas uzkrāšanu, elektromobilitāti un pieprasījumreakciju.

Attiecībā uz tiem tālākajiem reģioniem LESD 349. panta nozīmē, kuriem nevar izveidot starpsavienojumu ar Savienības elektroenerģijas tirgiem, atkāpe nav ierobežota laikā, un uz to attiecas nosacījumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka atkāpe nekavē pāreju uz atjaunojamo energoresursu enerģiju.

Lēmumus piešķirt atkāpes publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Šīs direktīvas 43. pantu nepiemēro Kiprai, Luksemburgai un Maltai. Turklāt Maltai nepiemēro 6. un 35. pantu, un Kiprai nepiemēro 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50. un 52. pantu.

Šīs direktīvas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā jēdziens “uzņēmums, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām” neietver galalietotājus, kas pilda kādu no elektroenerģijas ražošanas un/vai piegādes funkcijām vai nu tieši, vai izmantojot uzņēmumu, kurā tiem atsevišķi vai kopīgi ir kontroles tiesības, ja galalietotāji, ieskaitot to daļu kontrolēto uzņēmumu ražotajā elektroenerģijā, rēķinot vidēji gadā, ir elektroenerģijas neto patērētāji un ja tās elektroenerģijas saimnieciskā vērtība, ko tie pārdod trešām personām, ir nenozīmīga attiecībā pret pārējo uzņēmējdarbību, ko tie veic.

4.   Līdz 2025. gada 1. janvārim vai vēlākam datumam, kas noteikts saskaņā ar šā panta 1. punktu pieņemtā lēmumā, 5. pantu nepiemēro Kiprai un Korsikai.

5.   Maltai nepiemēro 4. pantu līdz 2027. gada 5. jūlijam. Minēto laikposmu var pagarināt vēl uz papildu laiku, kas nepārsniedz astoņus gadus. Pagarināšanu uz papildu laikposmu veic, pieņemot lēmumu atbilstīgi 1. punktam.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 61. panta 5. punktā un 63. panta 9. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2019. gada 4. jūlija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 61. panta 5. punktā un 63. panta 9. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 61. panta 5. punktu un 63. panta 9. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

1.   Komisija uzrauga un pārskata šīs direktīvas piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei progresa ziņojumu, kuru kā pielikumu pievieno Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minētajam enerģētikas savienības stāvokļa apskatam.

2.   Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim pārskata šīs direktīvas īstenošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu. Attiecīgā gadījumā Komisija iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu kopā ar ziņojumam vai pēc ziņojuma iesniegšanas.

Komisijas pārskatīšanā jo īpaši izvērtē to, vai lietotāji, it īpaši neaizsargātie vai tie, kurus skar enerģētiskā nabadzība, ir pienācīgi aizsargāti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2020. gada 31. decembrim izpildītu 2. līdz 5. pantā, 6. panta 2. un 3. punktā, 7. panta 1. punktā, 8. panta 2. punkta j) un l) apakšpunktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 2. līdz 12. punktā, 11. līdz 24. pantā, 26., 28. un 29. pantā, 31. līdz 34. un 36. pantā, 38. panta 2. punktā, 40. un 42. pantā, 46. panta 2. punkta d) apakšpunktā, 51. un 54. pantā, 57. līdz 59. pantā, 61. līdz 63. pantā, 70. panta 1. līdz 3. punktā, 5. punkta b) apakšpunktā un 6. punktā un I un II pielikumā noteiktās prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tomēr dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai:

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos ietver arī paziņojumu, ka atsauces esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvu, kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.