8.7.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/23


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/1173

(2022. gada 31. maijs)

ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz kopējā lauksaimniecības politikā integrēto administrācijas un kontroles sistēmu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (1), un jo īpaši tās 26. panta pirmās daļas c) punktu, 60. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, 75. pantu un 92. pantu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2021/2116 cita starpā nosaka pamatnoteikumus par dalībvalstu pienākumu aizsargāt Savienības finanšu intereses un ziņot par politikas sniegumu. Lai nodrošinātu jaunā tiesiskā regulējuma raitu darbību, jāpieņem daži noteikumi par integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (“integrētā sistēma”) trīs elementu (lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēma, ģeotelpisko pieteikumu sistēma un platību uzraudzības sistēma) kvalitātes novērtējuma ziņojumiem un saistītajām korektīvajām darbībām, par prasībām, kas piemērojamas atbalsta pieteikumiem un platību uzraudzības sistēmai, par regulējumu, kas reglamentē satelītdatu ieguvi platību uzraudzības sistēmas vajadzībām, un par apstiprinātu starpnozaru organizāciju pārbaudēm, kas attiecas uz kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu. Jaunajiem noteikumiem būtu jāaizstāj relevantie Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 (2) noteikumi.

(2)

Lai varētu novērtēt tālāk minēto integrētās sistēmas elementu ģenerētās informācijas uzticamību, lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējuma ziņojumiem vajadzētu būt vispusīgiem. Šo ziņojumu saturam turklāt būtu jādod iespēja secināt, vai ir nodrošināta pietiekama pārliecība par tās informācijas kvalitāti, ko izmanto saistībā ar dalībvalsts pienākumu ziņot par sniegumu integrētajā sistēmā pārvaldīto platībatkarīgo intervenču izlaides un rezultātu rādītāju izteiksmē. Tāpēc šiem ziņojumiem jo īpaši būtu jāsatur informācija par kvalitātes novērtējuma satvarā veikto darbu un atklātajiem trūkumiem, kā arī diagnostiska informācija par šo trūkumu iespējamajiem cēloņiem. Konkrētāk, ziņojumos būtu jāietver informācija par kvalitātes novērtējumu vajadzībām izmantotajiem datiem un attēliem, kā arī to testēšanas rezultātiem. Pieredze, kas gūta, starp dalībvalstīm un Komisiju apmainoties ar informāciju, kura saistīta ar lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas kvalitātes novērtēšanu, liecina, ka ļoti noderīga ir šim nolūkam paredzētas elektroniskas informācijas sistēmas izmantošana. Lai atvieglotu dalībvalstu darbu un to saziņu ar Komisiju, šādas informācijas sistēmas būtu jāturpina izmantot triju Regulā (ES) 2021/2116 paredzēto kvalitātes novērtējumu ziņojumu sagatavošanai un vajadzības gadījumā attīstīt tālāk.

(3)

Lai sasniegtu mērķi nodrošināt uzticamus datus gada snieguma ziņojuma sagatavošanai, trīs kvalitātes novērtējumu rezultāti, it īpaši ģeotelpisko pieteikumu sistēmas novērtējuma un platību uzraudzības sistēmas novērtējuma rezultāti, būtu jāapvieno, lai aplēstu no šo sistēmu trūkumiem izrietošo platības kļūdu, kas pieļauta datos, kuri ziņoti par izlaides un rezultātu rādītājiem. Būtu jānosaka noteikumi par korektīvajām darbībām, kas var būt vajadzīgas, lai noteiktā termiņā trūkumus novērstu. Turklāt par 2024. un 2026. gadu sagatavotajiem ziņojumiem būtu jāļauj verificēt, vai platību uzraudzības sistēma visās dalībvalstīs ir pareizi izveidota un vai platību uzraudzības sistēmas pakāpeniskas īstenošanas gaitā ir tikuši sekmīgi aptverti visi attiecināmības nosacījumi un intervences, ko var uzraudzīt. Šajā nolūkā ziņojumiem būtu jāsatur saraksts ar visiem attiecināmības kritērijiem, kas piemērojami visām integrētās sistēmas aptvertajām platībatkarīgajām intervencēm, kā arī informācija par analīzei izmantotajiem datu avotiem.

(4)

Dalībvalstīm būtu jāievieš uzticama un moderna atbalsta pieteikumu pārvaldības sistēma, kas ļauj sazināties ar elektroniskiem līdzekļiem un darbojas atbilstoši gada ciklam. Dalībvalstīm būtu jāņem vērā vienkāršošana labuma guvēju un valsts pārvaldes iestāžu labā, piemēram, tās var paredzēt, ka viens pieteikums var aptver vairākas intervences vai vairākus labuma guvējus, kas kopīgi iesniedz pieteikumu, vai ka saimniecības nodošanas gadījumā konkrētā gadā izskata tikai vienu pieteikumu attiecībā uz minēto saimniecību. Gadījumos, kad par to pašu labuma guvēju atbild vairākas maksājumu aģentūras, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu intervenču pienācīgu pārvaldību.

(5)

Dalībvalstīm vajadzētu gūt labumu no digitalizācijas, proti, jebkādai saziņai ar labuma guvējiem parasti izmantot elektroniskus līdzekļus. Turklāt, lai sekmētu vienkāršošanu, dalībvalstīm intervenču pārvaldībai vajadzīgā informācija, ciktāl iespējams, būtu jāizgūst no valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošiem datu avotiem.

(6)

Lai atvieglotu atbalsta pieteikumu iesniegšanas procesu, dalībvalstīm būtu jānodrošina priekšaizpildītas veidlapas, kuras satur visu pašu jaunāko informāciju, kas ir labuma guvējiem relevanta. Dalībvalstīm būtu jānovērš pārkāpumi, ļaujot grozīt priekšaizpildītās veidlapas un sniedzot orientējošus brīdinājumus, kas palīdz labuma guvējiem identificēt iespējamas neatbilstības un iesniegt pareizu pieteikumu. Labuma guvēju ieviestās izmaiņas dalībvalstīm būtu jāņem vērā valsts pārvaldes iestāžu datubāzēs esošās informācijas atjaunināšanā. Lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret labuma guvējiem gadījumā, kad dalībvalsts nolemj izmantot automātisko pieprasījumu sistēmu, šādai sistēmai būtu jānodrošina tāds pats detalizācijas līmenis, kāds attiecībā uz atbalsta pieteikumu prasīts šajā regulā.

(7)

Integrētās sistēmas aptvertiem atbalsta pieteikumiem būtu, ciktāl iespējams, jānodrošina visa informācija, kas vajadzīga aptverto intervenču pienācīgai un uzticamai pārvaldībai un pareizai ziņošanai par izlaides un rezultātu rādītājiem. Pienācīgas intervenču pārvaldības nolūkā atbildība par iesniegto atbalsta pieteikumu būtu jāsaglabā labuma guvējiem, lai varētu skaidri noteikt visu saistīto tiesību un pienākumu piekritību.

(8)

Pārkāpumu novēršana būtu jānodrošina, dodot iespēju līdz noteiktam termiņam grozīt vai atsaukt atbalsta pieteikumus. Ja visus konkrētās intervences labuma guvējus aptver administratīvās pārbaudes un/vai platību uzraudzības sistēma, sankciju atturošā ietekme ir lieka. Tāpēc grozījumus vai atsaukumus būtu jāatļauj izdarīt jebkurā laikā pirms termiņa, kāds vajadzīgs intervenču pienācīgai administrēšanai. Tomēr nebūtu jāatļauj izdarīt grozījumus vai atsaukumus attiecībā uz neatbilstībām, kuras saistītas ar neuzraugāmiem attiecināmības nosacījumiem un atklātas, izmantojot citus avotus, nevis platību uzraudzības sistēmu un administratīvās pārbaudes. Citās situācijās iespēja izdarīt grozījumus vai atsaukumus nebūtu jādod tad, ja labuma guvējs ir bijis informēts par plānotu pārbaudi uz vietas vai šādas – iepriekš nepaziņotas – pārbaudes rezultātā jau ir atklāti pārkāpumi. Turklāt, lai palīdzētu nodrošināt to, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 (3) 34. panta 2. punktu īstenotām intervencēm vajadzīgā informācija par liellopiem, aitām un kazām ir uzticama, būtu jānosaka grozījumu iesniegšanas termiņš, kas dod iespēju izmaiņas atbalsta pieteikumā un atjauninājumus datorizētajā dzīvnieku datubāzē izdarīt pirms dalībvalsts noteiktas dienas, līdz kurai jāizpilda identificēšanas un reģistrēšanas prasība.

(9)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ģeotelpiskais pieteikums satur informāciju, kas vajadzīga, lai pārvaldītu integrētās sistēmas aptvertās platībatkarīgās intervences un, ciktāl iespējams, platībatkarīgās intervences, ko īsteno vīna nozarē, un lai izpildītu nosacījumu sistēmas prasības. Kā dalībvalstīm noderīgs orientieris būtu jānodrošina neizsmeļošs ģeotelpiskā pieteikuma elementu saraksts. Attiecībā uz informāciju par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kas labuma guvējam jāsniedz, kad tas ir relevanti integrētās sistēmas aptvertai intervencei, par kuru iesniegts pieteikums uz kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalstu, dalībvalstis var nolemt šo informāciju izmantot attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (4) noteikto pienākumu reģistrēt šo līdzekļu lietošanu.

(10)

Lai pienācīgi pārvaldītu dzīvniekatkarīgas intervences, būtu jānosaka daži noteikumi par relevanto atbalsta pieteikumu saturu. Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret labuma guvējiem, būtu arī jāprecizē, ka tad, kad tiek izmantota automātiskā pieprasījumu sistēma, visi labuma guvējam piederošie dzīvnieki, par kuriem varētu būt tiesības saņemt atbalstu atbilstoši konkrētai intervencei, jāuzskata par deklarētiem attiecībā uz minēto intervenci.

(11)

Ar Regulu (ES) 2021/2116 tika ieviesta platību uzraudzības sistēma, kas nu ir obligāts integrētās sistēmas elements. Lai nodrošinātu, ka šis pienākums tiek pildīts pienācīgi un vienveidīgi, platību uzraudzības sistēmas darbības jomai visās dalībvalstīs vajadzētu būt vienādai, tātad tai būtu jāaptver visi labuma guvēji un visas platībatkarīgās intervences, ko pārvalda integrētajā sistēmā, un visi uzraugāmie nosacījumi. Lai atbalstītu transversālā mērķa – KLP modernizācija – sasniegšanu, par prioritāti būtu jānosaka platību uzraudzības sistēmas datu analīzes automatizācija. Tālab to attiecināmības nosacījumu skaits, ko var uzskatīt par uzraugāmiem ar Copernicus Sentinels satelītdatiem vai citiem datiem ar vismaz ekvivalentu vērtību, būtu pakāpeniski jāpalielina. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka 2023. un 2024. gadā platību uzraudzības sistēma aptver visus attiecināmības nosacījumus, ko var uzskatīt par uzraugāmiem, automātiski apstrādājot Copernicus Sentinels satelītdatus. Tomēr dalībvalsts drīkst nolemt, vai šie uzraugāmie attiecināmības nosacījumi tiek faktiski pārbaudīti, apstrādājot Copernicus Sentinels satelītdatus, vai arī citus datus ar vismaz ekvivalentu vērtību. Ja attiecināmības nosacījumus nevar uzskatīt par uzraugāmiem ar Copernicus Sentinels satelītdatiem, dalībvalstis drīkst nolemt tos uzraudzīt, apstrādājot citus datus ar vismaz ekvivalentu vērtību, vai arī uzskatīt šos nosacījumus par neuzraugāmiem. Sākot no 2025. gada, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka platību uzraudzības sistēma aptver visus attiecināmības nosacījumus, ko var uzskatīt par uzraugāmiem, automātiski apstrādājot vai nu Copernicus Sentinels satelītdatus, vai arī – citādā gadījumā – ģeomarķētus fotoattēlus. Tomēr, ņemot vērā centienus un investīcijas, kas vajadzīgas, lai ģeomarķētus fotoattēlus platību uzraudzības sistēmā iekļautu kā datus ar vismaz ekvivalentu vērtību, dalībvalstīm būtu jādod laiks veikt vajadzīgo sagatavošanas darbu. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm jānodrošina, ka attiecināmības nosacījumi, ko var uzskatīt par uzraugāmiem ar ģeomarķētiem fotoattēliem, tiek pakāpeniski aptverti plānošanas perioda gaitā. Šiem centieniem, sākot no 2025. gada, būtu jānodrošina pastāvīgs progress. Dalībvalstīm būtu jānolemj, kurus attiecināmības nosacījumus, ko var uzskatīt par uzraugāmiem ar ģeomarķētiem fotoattēliem, katru gadu aptver platību uzraudzības sistēma. Turklāt, lai vēl vairāk rosinātu dalībvalstis šo jauno tehnoloģiju integrēt platību uzraudzības sistēmā, dalībvalstīm būtu jāgādā, lai pirms 2027. gada 1. janvāra platību uzraudzības sistēma aptvertu vismaz zināmu procentuālo daļu intervenču, kuru attiecināmības nosacījumus var uzskatīt par uzraugāmiem tikai ar ģeomarķētiem fotoattēliem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izlemt, kādas intervences, kurām ir vismaz viens attiecināmības nosacījums, kas platību uzraudzības sistēmā tiks uzraudzīts ar ģeomarķētiem fotoattēliem, ietilpst šajā procentuālajā daļā. Tomēr dalībvalstīm savā lēmumā būtu jānodrošina, ka platību uzraudzības sistēma aptver visas platībatkarīgās intervences, kā prasīts Regulas (ES) 2021/2116 70. pantā.

(12)

Turklāt, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz intervenci deklarētās platības neietver atbalstnetiesīgu zemi, atbalstnetiesīgu zemes izmantojumu un izmaiņas lauksaimniecības platības kategorijā, kuras varētu ietekmēt konkrētās intervences attiecināmības nosacījumu analīzi, kurā izmanto platību uzraudzības sistēmu, būtu jānosaka arī vienots prasību kopums. Visā pieprasījumu gadā šīs prasības būtu jānovērtē attiecībā uz konkrētā atbalsta pieteikumā iekļauto intervenču attiecināmības nosacījumiem, lai būtu iespējams veikt jēgpilnu secīgu analīzi platību uzraudzības sistēmā. Būtu jānovērtē zemes izmantojums norobežotā platībā, lai secinātu, vai ir iestājusies uz konkrēta atbalsta pieteikuma un intervences pamata gaidāmā norise telpā vai laikā. Platību uzraudzības sistēmas attīstības gaitā dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto tās potenciāls, proti, pieejamā informācija jāizmanto, lai atjauninātu lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmu, un jāsazinās ar labuma guvējiem, lai atļautu izdarīt grozījumus atbalsta pieteikumos. Kad dalībvalstij atbilstoši platību uzraudzības sistēmas rezultātiem jāinformē labuma guvējs par neatbilstībām gadījumos, kad ir atbalstnetiesīgas platības vai atbalstnetiesīgs zemes izmantojums, informācija par neatbilstību būtu jāpaziņo, tiklīdz tā konstatēta, lai labuma guvējam būtu iespēja pēc iespējas drīzāk grozīt atbalsta pieteikumu un lai jēgpilni un savlaicīgi varētu vēlreiz veikt platību uzraudzības sistēmas analīzi. Būtu arī jākonkretizē, kā sistēmas pakāpeniskas īstenošanas iespēja tiek piemērota praksē, norādot, kādām intervencēm jābūt aptvertām 2023. gadā.

(13)

Lai platību uzraudzības sistēma varētu aptvert visu integrētajā sistēmā pārvaldīto platībatkarīgo intervenču visus attiecināmības nosacījumus, ko var uzraudzīt ar Copernicus Sentinels satelītdatiem vai citiem datiem ar vismaz ekvivalentu vērtību, ir jāpaplašina datu veidi un jānosaka standarti, kas garantē to līdzvērtību satelītdatiem. Lai nepieļautu dalībvalstu modernizācijas centienu pārrāvumus, ģeomarķēti fotoattēli platību uzraudzības sistēmas vajadzībām būtu jāuzskata par datiem ar vismaz ekvivalentu vērtību.

(14)

Objektīvas un iedarbīgas procedūras vajadzībām jānosaka īpaši noteikumi, ar kuriem saskaņā jāveic satelītdatu ieguve platību uzraudzības sistēmas vajadzībām.

(15)

Lai pienācīgi pārvaldītu intervences attiecībā uz kokvilnu, būtu jānosaka daži noteikumi par to apstiprināto starpnozaru organizāciju pārbaužu saturu, ko veic dalībvalstis.

(16)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014 būtu jāatceļ. Tomēr minēto regulu būtu jāturpina piemērot tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem, kas iesniegti pirms 2023. gada 1. janvāra, un maksājuma pieprasījumiem, kas iesniegti saistībā ar atbalsta pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (5).

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas, Kopējās lauksaimniecības politikas komitejas un Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šī regula nosaka noteikumus par to, kā Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2116 65. pantā minēto integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (“integrētā sistēma”) saistībā ar:

a)

to, kādā formā, ar kādu saturu un kādā kārtībā Komisijai nosūta vai dara pieejamu šādu informāciju:

i)

lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējuma ziņojumi,

ii)

korektīvās darbības, kas minētas Regulas (ES) 2021/2116 68., 69. un 70. pantā;

b)

Regulas (ES) 2021/2116 69. pantā paredzētās atbalsta pieteikumu sistēmas pamatiezīmēm un tai piemērojamajiem noteikumiem un tās pašas regulas 70. pantā minēto platību uzraudzības sistēmu, arī platību uzraudzības sistēmas aptverto intervenču skaita pakāpeniskas palielināšanas parametriem;

c)

procedūru, kādā jāveic Regulas (ES) 2021/2116 24. pantā minētā satelītdatu ieguve, lai sasniegtu izvirzītos mērķus;

d)

satvaru, kas reglamentē satelītdatu ieguvi, uzlabošanu un izmantošanu, un piemērojamos termiņus;

e)

apstiprināto starpnozaru organizāciju pārbaužu sistēmu, kura attiecas uz Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā minēto kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu.

2. pants

Kvalitātes novērtējuma ziņojumi

1.   Regulas (ES) 2021/2116 68. panta 3. punktā, 69. panta 6. punktā un 70. panta 2. punktā minēto kvalitātes novērtējumu dalībvalstis Komisijai iesniedz ziņojumu formā, izmantojot elektroniskās informācijas sistēmas, kas ļauj apmainīties ar informāciju, dokumentiem un pamatojošiem datiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos sniedz informāciju par kvalitātes novērtējumu satvarā veikto darbu, jo īpaši par rezultātiem, kas gūti klātienes apmeklējumos un/vai to attēlu analīzē, kuri nodrošina uzticamu un pārliecinošu informāciju par faktisko stāvokli uz vietas, un kvantificē trūkumus, kuri atklāti attiecīgā kvalitātes novērtējuma rezultātā. Lai kvantificētu kļūdu, kas pieļauta gada snieguma ziņojumā norādītajā hektāru skaitā vai platību īpatsvarā, 1. punktā minēto kvalitātes novērtējumu rezultātus apvieno.

3.   Ja 1. punktā minēto kvalitātes novērtējumu rezultātā tiek atklāti trūkumi, dalībvalstis kvalitātes novērtējuma ziņojumā skaidri norāda korektīvās darbības, ar kurām minētos trūkumus novērš. Ja Komisija uzskata, ka iepriekšējā gadā ierosināto korektīvo darbību īstenošana nav sekmējusies pietiekami labi, tā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 42. pantu var prasīt dalībvalstij iesniegt rīcības plānu.

4.   Ja 1. punktā minētā kvalitātes novērtējuma rezultātā tiek atklāti atkārtoti trūkumi, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 42. panta 1. punktu pieprasa iesniegt rīcības plānu, ja tie paši trūkumi tiek atklāti otro gadu pēc kārtas un nekāda uzlabojuma nav, un ja saskaņā ar minētās regulas 2. panta d) punktu tie uzskatāmi par būtiskiem.

5.   Platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējuma ziņojumā, ko iesniedz par 2024. un 2026. gadu, uzskaita visus attiecināmības nosacījumus, kas piemērojami visām platību uzraudzības sistēmas aptvertajām intervencēm, un norāda informāciju par analīzē izmantotajiem datu avotiem.

3. pants

Vispārīgi noteikumi par atbalsta pieteikumu sistēmu

1.   Dalībvalstis izveido elektronisku sistēmu atbalsta pieteikumiem, ko labuma guvēji iesniedz reizi gadā un kas satur visu vajadzīgo informāciju, kura ļauj dalībvalstīm verificēt vismaz Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. un 3. punktā minētajām intervencēm piemērojamos attiecināmības nosacījumus, kā arī vajadzības gadījumā nosacījumus un prasības, kuras ir nosacījumu sistēmai un maksājumtiesībām relevantas. Sistēma dod iespēju skaidri un nepārprotami identificēt labuma guvējus, jo īpaši tad, ja tiek izmantota minētās regulas 65. panta 4. punkta f) apakšpunktā definētā automātiskā pieprasījumu sistēma. Sistēma ietver tās pašas regulas 66. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto ģeotelpisko pieteikumu sistēmu un attiecīgā gadījumā dzīvniekatkarīgo pieteikumu sistēmu.

2.   Atbalsta pieteikumus iesniedz līdz dalībvalsts noteiktam termiņam, un tie attiecas uz iesniegšanas kalendāro gadu.

3.   Dalībvalstis drīkst paredzēt vienotu atbalsta pieteikumu, kas aptver vairākas intervences, kuras minētas Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. un 3. punktā, maksājumtiesības un nosacījumu sistēmu.

4.   Dalībvalstis drīkst nolemt, ka atbalsta pieteikumu var kopīgi iesniegt labuma guvēju grupa, ja tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visiem labuma guvējiem.

5.   Ja saimniecība tiek nodota no viena labuma guvēja citam, dalībvalstis nodošanas gadā izskata tikai vienu atbalsta pieteikumu attiecībā uz minēto saimniecību.

6.   Attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 31., 34. un 70. pantā minētajām dzīvniekatkarīgajām intervencēm, ja dzīvnieks tiek nodots no viena labuma guvēja citam, dalībvalstis attiecībā uz šo dzīvnieku nodošanas gadā drīkst izskatīt vairākus atbalsta pieteikumus, ja tās var nodrošināt, ka attiecīgie labuma guvēji netiek diskriminēti, pārbaudes ir efektīvas, iespējamie sodi tiek piemēroti taisnīgi un tiek ievērots integrētās sistēmas gada cikls.

7.   Lai dalībvalstī intervences tiktu administrētas pienācīgi, gadījumos, kad par tā paša labuma guvēja atbalsta pieteikuma pārvaldību atbild vairākas maksājumu aģentūras, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vajadzīgā informācija tiek darīta pieejama visām iesaistītajām maksājumu aģentūrām.

4. pants

Ar atbalsta pieteikumu sistēmu saistīto procedūru vienkāršošana

1.   Dalībvalstis izveido elektroniskus līdzekļus, kas izmantojami labuma guvēju un iestāžu saziņai un nodrošina, ka nosūtītie dati ir uzticami integrētās administrācijas un kontroles sistēmas aptverto intervenču pienācīgas pārvaldības nolūkā. Ja apliecinošos dokumentus nevar nosūtīt elektroniski, dalībvalstis nosaka tādus pašus termiņus to nosūtīšanai ar neelektroniskiem līdzekļiem.

2.   Gadījumā, ja dati iestādēm jau ir pieejami, jo īpaši tad, ja situācija kopš pēdējās atbalsta pieteikuma iesniegšanas nav mainījusies, dalībvalstis drīkst paredzēt vienkāršotas procedūras. Dalībvalstis drīkst nolemt atbalsta pieteikumu vajadzībām izmantot datus, kas iegūti no datu avotiem, kuri ir valsts iestāžu rīcībā. Dalībvalsts nodrošina, ka minētie datu avoti garantē tādu pārliecības pakāpi, kāda vajadzīga datu pienācīgai pārvaldībai, lai garantētu minēto datu ticamību, integritāti un drošību.

3.   Informāciju, kas norādāma apliecinošajos dokumentos, kuri jāiesniedz kopā ar atbalsta pieteikumiem, dalībvalstis attiecīgā gadījumā drīkst pieprasīt tieši no informācijas avota.

5. pants

Prasības, kas attiecas uz atbalsta pieteikumu sistēmu

1.   Dalībvalstis elektroniski nodrošina labuma guvējiem priekšaizpildītas veidlapas, kā minēts Regulas (ES) 2021/2116 69. panta 3. punktā.

2.   Attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. un 3. punktā minētajām platībatkarīgajām intervencēm, lai sekmētu platību ģeotelpisko deklarēšanu šo intervenču un nosacījumu sistēmas vajadzībām, priekšaizpildītās veidlapas satur pašus jaunākos atbilstošos grafiskos materiālus, ko nodrošina, izmantojot uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmu balstītu saskarni.

3.   Šā panta 1. punktā minētajās priekšaizpildītajās veidlapās norāda:

a)

unikālu identifikāciju, kas apzīmē visus lauksaimniecības zemes nogabalus un zemes vienības, kuras ietver nelauksaimnieciskas platības, ko saimniecības dalībvalsts uzskata par atbalsttiesīgām;

b)

šo zemes nogabalu deklarēto platību lielumu un atrašanās vietu un atbilstošo atbalsttiesīgo platību, kas platībatkarīgo intervenču vajadzībām noteikta, lai veiktu maksājumu par iepriekšējo gadu;

c)

informāciju, kas ir nosacījumu sistēmai relevanta.

4.   Labuma guvējiem drīkst sniegt arī no platību uzraudzības sistēmas izrietošu informāciju, ja tā ir atbalsta pieteikumam relevanta.

5.   Tādu dzīvniekatkarīgo intervenču gadījumā, kas attiecas uz liellopiem vai aitām un kazām, dalībvalstis izmanto atjauninātu datorizētu datubāzi, kas definēta Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 (6) 2. panta 25) punktā, lai nodrošinātu veidlapas, kas priekšaizpildītas ar visjaunāko informāciju no minētās datubāzes, kura jāatjaunina, ievērojot Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/520 (7) noteiktos termiņus.

6.   Dalībvalstis dod labuma guvējiem iespēju priekšaizpildītās veidlapas labot termiņā, kas dalībvalstij jānosaka saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem nosacījumiem par atbalsta pieteikumu iesniegšanas termiņu un 7. pantā noteiktajiem nosacījumiem par atbalsta pieteikumu grozīšanu vai atsaukšanu.

7.   Izmaiņas, ko labuma guvēji izdarījuši priekšaizpildītajās veidlapās, attiecīgā gadījumā ņem vērā lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas atjaunināšanā, platību uzraudzības sistēmas piemērošanā un 5. punktā minētajā datorizētajā datubāzē.

8.   Lai labuma guvējiem atvieglotu pieteikumu iesniegšanu, atbalsta pieteikumu sistēma pieteikšanās procesa laikā sniedz orientējošus brīdinājumus.

9.   Dalībvalstis, kas izmanto Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 4. punkta f) apakšpunktā minēto automātisko pieprasījumu sistēmu, nodrošina tādu pašu detalizācijas līmeni, kāds noteikts šajā regulā.

6. pants

Atbalsta pieteikumu saturs

1.   Atbalsta pieteikums ir pieteikums uz atbalstu saskaņā ar jebkuru intervenci, ko reglamentē integrētā sistēma, vai attiecīgā gadījumā lauku attīstības atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums.

2.   Atbalsta pieteikums satur vismaz šādu informāciju:

a)

labuma guvēja identitāte;

b)

ziņas par intervenci vai intervencēm, attiecībā uz kurām pieteikums iesniegts;

c)

attiecīgā gadījumā visi apliecinošie dokumenti, kuri vajadzīgi, lai noteiktu attiecināmības nosacījumu vai citu attiecīgajai intervencei relevanto prasību izpildi;

d)

nosacījumu sistēmai relevanta informācija.

Labuma guvējs saglabā atbildību par atbalsta pieteikumu un iesūtītās informācijas pareizību. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad dalībvalsts izmanto automātisko pieprasījumu sistēmu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsta pieteikums satur visu informāciju, kas vajadzīga, lai izgūtu datus, kuri ir relevanti pareizai ziņošanai par Regulas (ES) 2021/2116 66. panta 2. punktā minētajiem izlaides un rezultātu rādītājiem attiecībā uz atbalsta pieteikuma aptvertajām intervencēm.

7. pants

Atbalsta pieteikumu grozīšana vai atsaukšana

1.   Labuma guvējs atbalsta pieteikumus drīkst grozīt vai pilnībā vai daļēji atsaukt ar šādiem nosacījumiem:

a)

attiecībā uz platību uzraudzības sistēmas aptvertām intervencēm – jebkurā laikā pirms termiņa, kas jānosaka dalībvalstij un kas nav vēlāk kā 15 kalendārās dienas pirms dienas, kad saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 44. pantu jāizmaksā maksājuma pirmā daļa vai avanss. Tomēr grozījumus vai atsaukumus nav atļauts izdarīt attiecībā uz neatbilstībām, kas saistītas ar neuzraugāmiem attiecināmības nosacījumiem un atklātas ar citiem līdzekļiem, nevis ar platību uzraudzības sistēmas vai administratīvo pārbaužu palīdzību, vai tad, ja labuma guvējs ir bijis informēts par dalībvalsts nolūku veikt pārbaudi uz vietas;

b)

attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 34. pantā minētajām dzīvniekatkarīgajām intervencēm, kas saistītas ar liellopiem vai aitām un kazām, – jebkurā laikā pirms termiņa, kas jānosaka dalībvalstij un nav vēlāk kā 15 kalendārās dienas pirms dienas, kad saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 44. pantu jāizmaksā maksājuma pirmā daļa vai avanss. Tomēr attiecībā uz attiecināmības nosacījumu identificēt un reģistrēt dzīvniekus grozījumus vai atsaukumus ir atļauts izdarīt tikai pirms dienas, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 34. panta 2. punkta otro teikumu, un ar nosacījumu, ka šā apakšpunkta pirmajā teikumā minētais termiņš nav pagājis. Turklāt izdarīt grozījumus vai atsaukumus nav atļauts, tiklīdz labuma guvējs ir informēts par dalībvalsts nolūku veikt pārbaudi uz vietas vai labuma guvējs par neatbilstību ir uzzinājis nepaziņotas pārbaudes uz vietas rezultātā. Tomēr ir atļauts izdarīt grozījumus vai atsaukumus attiecībā uz to daļu, ko pārbaudē uz vietas konstatētā neatbilstība neietekmē;

c)

attiecībā uz citām intervencēm – jebkurā laikā pirms termiņa, kas jānosaka dalībvalstij un nav vēlāk kā 15 kalendārās dienas pirms dienas, kad saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 44. pantu jāizmaksā maksājuma pirmā daļa vai avanss. Tomēr izdarīt grozījumus vai atsaukumus nav atļauts, tiklīdz labuma guvējs ir informēts par dalībvalsts nolūku veikt pārbaudi uz vietas vai labuma guvējs par neatbilstību ir uzzinājis nepaziņotas pārbaudes uz vietas rezultātā. Tomēr ir atļauts izdarīt grozījumus vai atsaukumus attiecībā uz to daļu, ko pārbaudē uz vietas konstatētā neatbilstība neietekmē.

2.   Ja administratīvās pārbaudes vai platību uzraudzības sistēma konstatē neatbilstību attiecināmības nosacījumiem, dalībvalstis informē labuma guvējus un dod iespēju saskaņā ar 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu grozīt vai atsaukt atbalsta pieteikumu attiecībā uz neatbilstības ietekmēto daļu. Tomēr, ja attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 34. pantā minētajām dzīvniekatkarīgajām intervencēm, kas saistītas ar liellopiem vai aitām un kazām, tiek atklātas neatbilstības attiecināmības nosacījumam identificēt un reģistrēt dzīvniekus, grozījumus un atsaukumus ir atļauts izdarīt tikai pirms dalībvalsts noteiktās dienas, līdz kurai šīs prasības jāizpilda, kā norādīts minētā panta 2. punktā. Lai labuma guvējam šo procesu atvieglotu, dalībvalstis drīkst izdarīt vajadzīgos atbalsta pieteikuma labojumus attiecībā uz neatbilstības ietekmēto daļu. Tomēr šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka labuma guvējs zina par dalībvalsts izdarītajām izmaiņām un viņam ir iespēja rīkoties, ja viņš šīm izmaiņām nepiekrīt.

3.   Attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 34. pantā minētajām dzīvniekatkarīgajām intervencēm, kas saistītas ar liellopiem vai aitām un kazām, dalībvalstis drīkst paredzēt, ka rakstisku dzīvnieka atsaukumu var aizstāt ar šīs regulas 5. panta 5. punktā minētajai datorizētajai datubāzei sniegtu paziņojumu par dzīvnieku, kas izvests no saimniecības.

4.   Dalībvalstīs, kas piemēro Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 4. punkta f) apakšpunktā minēto automātisko pieprasījumu sistēmu, dzīvniekatkarīgo intervenču gadījumā labuma guvēji var atsaukt savu pieprasījumu tikai attiecībā uz visiem intervencei relevantajiem dzīvniekiem, kuri reģistrēti datorizētajā datubāzē.

5.   Grozījumus vai atsaukumus izdara, izmantojot dalībvalsts izveidotos oficiālos saziņas kanālus.

6.   Dalībvalstis informē labuma guvējus par pēdējo dienu, kad atbalsta pieteikumu var grozīt vai atsaukt. Dalībvalstis nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret labuma guvējiem, kam piemēro Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 4. punkta f) apakšpunktā minēto automātisko pieprasījumu sistēmu.

8. pants

Ģeotelpiskais pieteikums

1.   Ģeotelpisko pieteikumu izmanto visām integrētās sistēmas aptvertajām platībatkarīgajām intervencēm un nosacījumu sistēmai relevantajai informācijai, arī labuma guvējiem, uz kuriem attiecas nosacījumu sistēma, bet kuri uz platībatkarīgajām intervencēm paredzētu atbalstu nepiesakās.

2.   Ģeotelpisko pieteikumu drīkst izmantot arī platībatkarīgajām intervencēm vīna nozarē, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas III nodaļas 4. iedaļā.

3.   Neskarot 6. pantu, ģeotelpiskais pieteikums satur vismaz šādu informāciju:

a)

nepārprotama identifikācija, kas apzīmē lauksaimniecības zemes nogabalus un zemes vienības, kuras ietver nelauksaimnieciskas platības, ko saimniecības dalībvalsts uzskata par atbalsttiesīgām;

b)

skaidri norādītas robežas platībai, kas deklarēta atbalstam saskaņā ar katru intervenci lauksaimniecības zemes nogabalos un zemes vienībās, kuras ietver nelauksaimnieciskas platības, ko dalībvalsts uzskata par atbalsttiesīgām, jo īpaši tad, ja platība, par kuru pieprasīts atbalsts, ir mazāka nekā lauksaimniecības zemes nogabala kopējā platība;

c)

nosacījumu sistēmai vai intervencēm relevanto ainavas elementu veids, atrašanās vieta un attiecīgā gadījumā lielums;

d)

attiecīgā gadījumā – lauksaimniecības zemes nogabalos augošie kultūraugi;

e)

attiecīgā gadījumā – informācija par to, vai zemes nogabalu izmanto bioloģiskajā lauksaimniecībā un jo īpaši pārejai uz bioloģiskās lauksaimniecības praksēm un metodēm vai to uzturēšanai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/848 (8), kad tas ir relevanti atbalstam, ko piešķir Regulas (ES) 2021/2115 31. un 70. pantā minētajām intervencēm, vai nosacījumu sistēmai;

f)

attiecīgā gadījumā – informācija par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu zemes nogabalos, kam piemēro pesticīdu ilgtspējīgas un samazinātas lietošanas intervences saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 31. un 70. pantu. Dalībvalstis var nolemt izmantot šo informāciju attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 67. panta 1. punktā noteikto prasību glabāt informāciju par augu aizsardzības līdzekļiem;

g)

maksājumtiesību identifikācija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 73. pantā paredzēto identifikācijas un reģistrācijas sistēmu ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta vajadzībām;

h)

attiecībā uz platībām, par kurām pieprasīts kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu, – izmantoto kokvilnas sēklu šķirne un attiecīgā gadījumā tās apstiprinātās starpnozaru organizācijas nosaukums, kuras dalībnieks ir labuma guvējs;

i)

attiecībā uz kaņepju audzēšanai izmantotajām platībām – izmantoto sēklu šķirne, norāde par izmantoto sēklu daudzumu, izteiktu kilogramos uz hektāru, un oficiālās etiķetes, ar ko marķēts sēklu iepakojums saskaņā ar Padomes Direktīvu 2002/57/EK (9) un jo īpaši tās 12. pantu, vai jebkāds cits dokuments, kuru dalībvalsts atzinusi par līdzvērtīgu. Ja etiķetes jāiesniedz arī citām valsts iestādēm, dalībvalstis drīkst paredzēt, ka minētās etiķetes ir jāatdod atpakaļ labuma guvējiem. Uz atdotajām etiķetēm izdara atzīmi, ka tās izmantotas pieteikuma iesniegšanai.

9. pants

Pieteikumi uz dzīvniekatkarīgām intervencēm

1.   Neskarot 6. pantu, pieteikumi uz dzīvniekatkarīgām intervencēm satur vismaz šādu informāciju:

a)

katra veida dzīvnieku vai attiecīgā gadījumā liellopu vienību skaits, par ko iesniegts pieteikums uz dzīvniekatkarīgu intervenci;

b)

attiecīgā gadījumā – informācija par vietu, kur dzīvnieki tiks turēti kalendārajā gadā, uz kuru attiecas atbalsta pieteikums;

c)

ja atbalsts attiecas uz liellopiem vai aitām un kazām – intervencei relevanta informācija par dzīvniekiem, kas saistīta ar dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ir atjaunināta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 34. panta 2. punktu.

2.   Dalībvalstis, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 4. punkta f) apakšpunktu izmanto automātisko pieprasījumu sistēmu, šā panta 1. punktā noteiktajai detalizācijas pakāpei līdzvērtīgu pakāpi nodrošina, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama oficiālajā datorizētajā datubāzē, kuru atjaunina par visiem dzīvniekiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 34. panta 2. punktu. Ja izmanto automātisko pieprasījumu sistēmu, visus labuma guvēja dzīvniekus, kas ir intervencei relevanti, uzskata par iekļautiem pieprasījumā.

10. pants

Platību uzraudzības sistēma

1.   Platību uzraudzības sistēmu piemēro visiem atbalsta pieteikumiem, kas katrā dalībvalstī iesniegti attiecībā uz integrētās sistēmas aptvertām platībatkarīgajām intervencēm, un to izmanto, lai novērotu, lokalizētu un novērtētu lauksaimnieciskās darbības un prakses, ko īsteno hektāros, uz kuriem šīs platībatkarīgās intervences attiecas, un vismaz gada snieguma ziņojuma sagatavošanas vajadzībām.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka visu platībatkarīgo intervenču attiecināmības nosacījumiem, ko var uzraudzīt, izmantojot Copernicus Sentinels satelītdatus vai citus datus ar vismaz ekvivalentu vērtību, piemēro platību uzraudzības sistēmu, un šo informāciju dara zināmu attiecīgajiem labuma guvējiem.

3.   Platību uzraudzības sistēmas piemērošanas vajadzībām attiecināmības nosacījumu uzskata par uzraugāmu, ja to var uzraudzīt ar Copernicus Sentinels satelītdatu palīdzību. Lai novērtētu par uzraugāmiem uzskatāmus attiecināmības nosacījumus, dalībvalstis drīkst nolemt izmantot Copernicus Sentinels satelītdatus vai jebkādus citus datus ar vismaz ekvivalentu vērtību, kā paredzēts 11. pantā. Tomēr no 2025. gada 1. janvāra attiecināmības nosacījumu uzskata par uzraugāmu, ja to var uzraudzīt, izmantojot Copernicus Sentinels satelītdatus vai ģeomarķētus fotoattēlus, kā noteikts 11. pantā. Lai no 2025. gada 1. janvāra uzraudzītu par uzraugāmiem uzskatāmus attiecināmības nosacījumus, dalībvalstis drīkst nolemt izmantot Copernicus Sentinels satelītdatus, ģeomarķētus fotoattēlus vai jebkādus citus datus ar vismaz ekvivalentu vērtību.

4.   Dalībvalstis drīkst nolemt, ka attiecināmības nosacījumus, ko var uzraudzīt ar ģeomarķētiem fotoattēliem, platību uzraudzības sistēmā iekļauj pakāpeniski. Dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais pirms 2027. gada 1. janvāra platību uzraudzības sistēma aptver vismaz 70 % intervenču, kuru attiecināmības nosacījumus var uzraudzīt tikai ar ģeomarķētiem fotoattēliem. Dalībvalstis nolemj, kuri attiecināmības nosacījumi, ko var uzraudzīt ar ģeomarķētiem fotoattēliem, katru gadu tiek iekļauti platību uzraudzības sistēmā.

5.   Lai analizētu uzraugāmos attiecināmības nosacījumus, kurus aptver platību uzraudzības sistēma, dalībvalstis var izvēlēties kombinēt Copernicus Sentinels satelītdatus un/vai citu veidu datus ar vismaz ekvivalentu vērtību atbilstoši 11. pantā norādītajiem kritērijiem, lai pilnībā aptvertu attiecīgo atbalsta pieteikumu ģenerālkopu. Lai samazinātu nepārliecinoši uzraudzītu gadījumu skaitu, dalībvalstis drīkst nolemt arī veikt kaskādes tipa analīzi, kurā analizē Copernicus Sentinels satelītdatus un/vai citu veidu datus ar vismaz ekvivalentu vērtību. Ja attiecināmības nosacījumus var uzraudzīt tikai ar ģeomarķētiem fotoattēliem, bet labuma guvējs nav sniedzis ievaddatus, dalībvalstis uzskata, ka attiecīgais attiecināmības nosacījums nav izpildīts.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka hektāri, kas pēdējā dienā, kad saskaņā ar 7. pantu atļauts izdarīt atbalsta pieteikumu grozījumus, relevantajiem attiecināmības nosacījumiem neatbilst, no gada snieguma ziņojuma tiek izslēgti.

7.   Lai varētu veikt lauksaimniecisko darbību un prakšu uzticamu novērošanu, lokalizēšanu un novērtēšanu, platību uzraudzības sistēma nodrošina, ka attiecībā uz katru lauksaimniecības zemes nogabalu vai zemes vienību, kura ietver nelauksaimnieciskas platības, ko dalībvalsts uzskata par atbalsttiesīgu, tiek konstatēts:

a)

atbalstnetiesīgas platības klātesība, jo īpaši pastāvīgu konstrukciju dēļ;

b)

atbalstnetiesīga zemes izmantojuma klātesība;

c)

lauksaimniecības platības kategorijas izmaiņas neatkarīgi no tā, vai attiecīgā zeme ir aramzeme, ilggadīgie stādījumi vai ilggadīgie zālāji.

Attiecīgā gadījumā dalībvalstis šajā punktā minēto informāciju izmanto, lai atjauninātu lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmu.

8.   Dalībvalstis dara labuma guvējiem zināmu informāciju par hektāriem, kuros relevantie attiecināmības nosacījumi nav izpildīti, un par atklāto atbalstnetiesīgas platības, atbalstnetiesīga zemes izmantojuma klātesību vai izmaiņām lauksaimniecības platības kategorijā, lai labuma guvēji varētu izdarīt atbalsta pieteikumu grozījumus, kā noteikts 7. pantā, vai iesniegt papildu pierādījumus. Turklāt dalībvalstis drīkst nolemt darīt labuma guvējiem zināmus jebkādus citus provizoriskos rezultātus, tai skaitā nepārliecinoši uzraudzītus gadījumus, un vajadzības gadījumā ļaut labuma guvējiem grozīt savus pieteikumus saskaņā ar 7. panta 1. punktu.

9.   Atkāpjoties no 1. punkta un tiecoties pakāpeniski palielināt platību uzraudzības sistēmas aptverto intervenču skaitu, sistēma 2023. gadā nodrošina informāciju par vismaz šādiem jautājumiem:

a)

visi relevantie attiecināmības nosacījumi, kas piemērojami Regulas (ES) 2021/2115 21. pantā minētajam ilgtspēju sekmējošajam ienākumu pamatatbalstam;

b)

visi relevantie attiecināmības nosacījumi, kas piemērojami intervencēm, kuras saistītas ar Regulas (ES) 2021/2115 71. pantā minētajiem dabas vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem.

11. pants

Dati ar vismaz ekvivalentu vērtību platību uzraudzības sistēmas vajadzībām

Platību uzraudzības sistēmas vajadzībām dalībvalstis var nolemt izmantot citus datus ar vismaz ekvivalentu vērtību, ja tie ir digitāli, tos var automātiski apstrādāt, tie ir sistemātiski pieejami par attiecīgajiem labuma guvējiem vai platību kategorijām dalībvalstī, nav diskriminējoši un ir piemēroti, lai noteiktu atbilstību konkrētam attiecināmības nosacījumam vai pienākumam platībā, uz kuru attiecas relevantais nosacījums. Šajā kontekstā ģeomarķētus fotoattēlus uzskata par citiem datiem ar vismaz ekvivalentu vērtību, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 4. punkta b) apakšpunktā.

12. pants

Satelītdatu ieguve

1.   Regulas (ES) 2021/2116 24. panta piemērošanas vajadzībām visas dalībvalstis pirms tā kalendārā gada 1. novembra, kas ir pirms gada, kad jāveic platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējums, informē Komisiju par satelītdatu ieguves specifikāciju attiecībā uz:

a)

katras intervences aptverto zemes nogabalu ģenerālkopu, no kuras tiks atlasīta kvalitātes novērtējuma izlase;

b)

termiņiem, kādos jāiegūst satelītdati atlasītajos zemes nogabalos īstenotās intervences attiecināmības nosacījumu vajadzībām.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis, pamatojoties uz atbalsta pieteikumiem, kuri iesniegti gadā, kas ir pirms kvalitātes novērtēšanas kalendārā gada, sagatavo zemes nogabalu ģenerālkopu, no kuras atlasa kvalitātes novērtējuma izlasi. Zemes nogabalu ģenerālkopu, par kuru pieprasa satelītdatus, kvalitātes novērtēšanas kalendārajā gadā var atjaunināt attiecībā uz zemes nogabaliem, kas pēc attiecīgā kalendārā gada atbalsta pieteikumu iesniegšanas vairs nav attiecīgajai intervencei relevanti, vai zemes nogabaliem, ko aptver intervences, par kurām iepriekšējā gadā netika iesniegts atbalsta pieteikums.

3.   Vienošanos ar attiecīgo dalībvalsti par 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju Komisija noslēdz pirms 15. janvāra, kas ir pēc 1. punktā minētās informācijas paziņošanas.

4.   Kompetentajām iestādēm vai to pārstāvošajām struktūrām, kas minētas Regulas (ES) 2021/2116 24. pantā, ir jāievēro autortiesību noteikumi, kas paredzēti līgumos ar piegādātājiem.

5.   Ja kopējais dalībvalstu saņemto pieprasījumu skaits pārsniedz budžetu, kas pieejams Regulas (ES) 2021/2116 24. panta piemērošanas vajadzībām, Komisija lemj par nodrošināmo satelītdatu apjoma ierobežošanu, lai pieejamos līdzekļus izmantotu pēc iespējas efektīvāk. Turklāt, ja dalībvalstis kalendārajā gadā platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējuma ģenerālkopai pievieno papildu zemes nogabalus, Komisija var nespēt iegūt visus relevantos attēlus.

13. pants

Apstiprināto starpnozaru organizāciju pārbaudes, kas saistītas ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu

Apstiprināto starpnozaru organizāciju administratīvās pārbaudes, kas saistītas ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu, dalībvalstis veic saskaņā ar šo pantu.

Ja tas ir lietderīgi, lai verificētu tiesības uz Regulas (ES) 2021/2115 40. panta 2. punktā paredzēto atbalsta palielinājumu, dalībvalstis labuma guvēja ģeotelpiskajā pieteikumā iekļauto deklarāciju, ka viņš ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas dalībnieks, pārbauda, salīdzinot ar attiecīgās organizācijas iesūtīto informāciju.

Atbilstību starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijiem un to dalībnieku sarakstu dalībvalstis verificē vismaz reizi piecos gados.

14. pants

Atcelšana

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 809/2014 atceļ no 2023. gada 1. janvāra.

Tomēr to turpina piemērot:

a)

tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem, kas iesniegti pirms 2023. gada 1. janvāra;

b)

maksājuma pieprasījumiem, kas iesniegti saistībā ar atbalsta pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013;

c)

kontroles sistēmai un administratīvajiem sodiem, kas saistīti ar savstarpējās atbilstības noteikumiem.

15. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Atbalsta pieteikumiem, kas saistīti ar intervencēm, kuras īsteno saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115, to piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 31. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (OV L 227, 31.7.2014., 69. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(6)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/2035 (2019. gada 28. jūnijs), ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 314, 5.12.2019., 115. lpp.).

(7)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/520 (2021. gada 24. marts), ar ko nosaka noteikumus par to, kā attiecībā uz konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku izsekojamību piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 104, 25.3.2021., 39. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).

(9)  Padomes Direktīva 2002/57/EK (2002. gada 13. jūnijs) par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp.).


  翻译: