Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 4., 16., 26., 114. un 118. pantu,

–  ņemot vērā Bernes konvenciju par literatūras un mākslas darbu aizsardzību,

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(1) un Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnes (COM(2015)0215),

–  ņemot vērā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Līgumu par autortiesībām, WIPO Līgumu par izpildījumu un fonogrammām un WIPO 2020. gada 29. maija pārskatīto jautājumu dokumentu par intelektuālā īpašuma politiku un mākslīgo intelektu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāžu tiesisko aizsardzību(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/24/EK (2009. gada 23. aprīlis) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK(7) (Vispārīgā datu aizsardzības regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1807 (2018. gada 14. novembris) par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra Balto grāmatu par mākslīgo intelektu “Eiropiska pieeja — izcilība un uzticēšanās” (COM(2020)0065),

–  ņemot vērā Komisijas izveidotās augsta līmeņa ekspertu grupas mākslīgā intelekta jautājumos darbu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumus “Eiropas datu stratēģija” (COM(2020)0066) un “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (COM(2020)0102),

–  ņemot vērā 2019. gada novembra pamatnostādnes attiecībā uz Eiropas Patentu organizācijas veiktajām pārbaudēm,

–  ņemot vērā Komisijas Kopīgā pētniecības centra un tā Perspektīvo tehnoloģiju pētījumu institūta darba dokumentu Nr. 2016/05 “Ekonomikas politikas perspektīva tiešsaistes platformām”,

–  ņemot vērā nākamās Eiropas Komisijas politiskās pamatnostādnes 2019.–2024. gadam: "Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem — mana programma Eiropai",

–   ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku(10),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0176/2020),

A.  tā kā Savienības intelektuālā īpašuma tiesiskā regulējuma mērķis ir nodrošināt jauninājumu un jaunrades veicināšanu, kā arī piekļuvi zināšanām un informācijai;

B.  tā kā LESD 118. pantā ir noteikts, ka Savienības likumdevējs nosaka pasākumus Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) izveidei, lai nodrošinātu šādu tiesību vienādu aizsardzību visā Savienībā; tā kā vienotais tirgus veicina apstākļus spēcīgākai ekonomikas izaugsmei, lai nodrošinātu Savienības iedzīvotāju labklājību;

C.  tā kā nesenās norises mākslīgā intelekta (MI) un līdzīgu tehnoloģiju, kas strauji attīstās, jomā ir ievērojams tehnoloģiskais progress, kas rada iespējas un vērienīgus uzdevumus Savienības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, valsts pārvaldei, radošās nozares pārstāvjiem un aizsardzības nozarei;

D.  tā kā MI tehnoloģijas var apgrūtināt IĪT izsekojamību un to piemērošanu MI radītajam iznākumam, tādējādi liedzot taisnīgu atlīdzību cilvēkiem, kuru oriģināldarbs tiek izmantots, lai darbinātu šādas tehnoloģijas;

E.  tā kā mērķim padarīt Savienību par pasaules līderi MI tehnoloģiju jomā ir jāietver centieni atgūt un aizsargāt Savienības digitālo un rūpniecisko suverenitāti, nodrošināt tās konkurētspēju un veicināt un aizsargāt inovāciju, un tam ir nepieciešama Savienības rūpniecības politikas strukturāla reforma, lai tā varētu ieņemt vadošo pozīciju MI tehnoloģiju jomā, vienlaikus respektējot kultūras daudzveidību; tā kā Savienības vadošā loma MI jomā pasaulē prasa izveidot efektīvu intelektuālā īpašuma sistēmu, kas būtu piemērota digitālajam laikmetam, ļaujot novatoriem laist tirgū jaunus produktus; tā kā stingri aizsardzības pasākumi ir būtiski, lai aizsargātu Savienības patentu sistēmu pret ļaunprātīgu izmantošanu, kas kaitē inovatīviem MI izstrādātājiem; tā kā ir vajadzīga antropocentriska pieeja MI, lai tehnoloģijas arī turpmāk būtu instruments cilvēku un kopējo interešu labā;

F.  tā kā Savienbas līmenis ir atbilstošais regulējuma līmenis MI tehnoloģiju jomā, lai izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības un atšķirīgiem valstu noteikumiem un pamatnostādnēm; tā kā pilnībā saskaņotam Savienības tiesiskajam regulējumam MI jomā būs potenciāls kļūt par normatīvu etalonu starptautiskajā līmenī; tā kā jauniem kopējiem noteikumiem attiecībā uz MI sistēmām vajadzētu būt regulai, lai izveidotu vienādus standartus visā Savienībā, un tā kā tiesību aktiem jābūt pielāgotiem nākotnes vajadzībām, lai nodrošinātu, ka tie neatpaliek no šīs tehnoloģijas straujās attīstības, un pēc tiem ir jāveic rūpīgi ietekmes novērtējumi; tā kā juridiskā noteiktība veicina tehnoloģiju attīstību un iedzīvotāju uzticēšanās jaunajām tehnoloģijām ir būtiska šīs nozares attīstībai, jo tā nostiprina Savienības priekšrocības attiecībā uz konkurētspēju; tā kā tādēļ tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē MI, būtu jārosina uzticēšanās MI drošībai un uzticamībai un jārod līdzsvars starp sabiedrības aizsardzību un uzņēmējdarbības stimuliem attiecībā uz ieguldījumiem inovācijā;

G.  tā kā MI un saistīto tehnoloģiju pamatā ir skaitļošanas modeļi un algoritmi, kas tiek uzskatīti par matemātiskām metodēm Eiropas Patentu konvencijas (EPK) nozīmē un tāpēc nav patentējami paši par sevi; tā kā matemātiskās metodes un datorprogrammas varētu aizsargāt ar patentiem saskaņā ar EPK 52. panta 3. punktu, ja tās izmanto kā daļu no MI sistēmas, kas veicina turpmāku tehnisku efektu; tā kā šādas iespējamās patentu aizsardzības ietekme būtu rūpīgi jāizvērtē;

H.  tā kā MI un saistīto tehnoloģiju pamatā ir tādu datorprogrammu izveide un izpilde, uz kurām kā tādām attiecas īpašs autortiesību aizsardzības režīms, saskaņā ar kuru varētu aizsargāt tikai datorprogrammas izpausmi, nevis idejas, metodes un principus, kas ir jebkura tās elementa pamatā;

I.  tā kā arvien vairāk tiek piešķirti ar MI saistīti patenti;

J.  tā kā MI un saistīto tehnoloģiju attīstība rada jautājumus par pašas inovācijas aizsardzību un intelektuālā īpašuma tiesību izpratni attiecībā uz MI un saistīto tehnoloģiju radītajiem materiāliem, saturu un datiem, kuriem var būt industriāls vai māksliniecisks raksturs un kas rada dažādas komerciālas iespējas; tā kā šajā sakarībā ir svarīgi nošķirt cilvēku īstenotu jaunradi, kas notiek ar MI atbalstu, no jaunrades darbiem, kurus ir radījis MI;

K.  tā kā MI un saistītās tehnoloģijas ir ļoti atkarīgas no iepriekš pastāvoša satura un liela datu apjoma; tā kā lielākai pārredzamai un atklātai piekļuvei konkrētiem nepersondatiem un datubāzēm Savienībā, jo īpaši, ja tiem vēlas piekļūt MVU un jaunuzņēmumi, kā arī datu sadarbspējai, kas ierobežo bloķēšanas ietekmi, būs izšķiroša nozīme Eiropas MI attīstības veicināšanā un Eiropas uzņēmējsabiedrību konkurētspējas atbalstīšanā pasaules līmenī; tā kā, vācot persondatus, ir jāievēro pamattiesības un datu aizsardzības noteikumi un ir vajadzīga katram atsevišķam gadījumam pielāgota pārvaldība, proti, attiecībā uz datu pārvaldību un MI tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā izmantoto datu pārredzamību, un tas ir jādara visā MI iespējotas sistēmas dzīves ciklā,

1.  ņem vērā Komisijas Balto grāmatu “Mākslīgais intelekts. Eiropiska pieeja — izcilība un uzticēšanās” un Eiropas Datu stratēģija, uzsver, ka tur norādītās pieejas visticamāk veicinās antropocentriska MI potenciāla izvēršanu ES; tomēr norāda, ka Komisija nav pievērsusies jautājumam par IĪT MI un saistīto tehnoloģiju izstrādes kontekstā, neskatoties uz šo tiesību izšķirošo nozīmi; uzsver, ka ir nepieciešams izveidot vienotu Eiropas datu telpu un uzskata, ka tās izmantošanai būs svarīga nozīme inovācijā un jaunradē Savienības ekonomikā, kas būtu jāstimulē; uzsver, ka Savienībai būtu jāuzņemas būtiska loma MI izstrādes, ieviešanas un izmantošanas pamatprincipu noteikšanā, netraucējot tā attīstību un nekavējot konkurenci;

2.  uzsver to, ka MI un saistīto tehnoloģiju attīstībai transporta un tūrisma nozarē nodrošinās inovāciju, pētniecību, ieguldījumu mobilizēšanu un sniegs ievērojamus ekonomiskus, sociālus, vides un drošības ieguvumus, padarot šīs nozares pievilcīgākas jaunām paaudzēm un radot jaunas nodarbinātības iespējas un ilgtspējīgākus uzņēmējdarbības modeļus, bet uzsver arī to, ka šī attīstība nedrīkstētu kaitēt vai radīt zaudējumus cilvēkiem vai sabiedrībai;

3.  uzsver, cik svarīgi ir izveidot funkcionējošu un pilnībā saskaņotu tiesisko regulējumu MI tehnoloģiju jomā; ierosina, ka šādam regulējumam vajadzētu būt regulai, nevis direktīvai, lai izvairītos no Eiropas digitālā vienotā tirgus sadrumstalotības un veicinātu inovāciju;

4.  aicina Komisiju visos tiesību aktos, kas attiecas uz MI, ņemt vērā un pienācīgi ieviest septiņas pamatprasības, kas noteiktas augsta līmeņa ekspertu grupas pamatnostādnēs, kā tas atzinīgi novērtēts Komisijas 2019. gada 8. aprīļa paziņojumā(11);

5.  uzsver, ka MI tehnoloģiju izstrāde, ieviešana un lietošana, kā arī globālās datu ekonomikas attīstība padara nepieciešamu svarīgu tehnisku, sociālu, ekonomisku, ētisku un juridisku jautājumu risināšanu dažādās politikas jomās, tostarp IĪT, un to, kā šie jautājumi ietekmē šādas politikas jomas; uzsver, ka nolūkā izvērst MI tehnoloģiju potenciālu, ir jālikvidē nevajadzīgi juridiskie šķēršļi, lai nekavētu Savienības datu ekonomikas, kas attīstās, izaugsmi vai inovāciju; aicina veikt ietekmes novērtējumu attiecībā uz IĪT aizsardzību MI tehnoloģiju izstrādes kontekstā;

6.  uzsver līdzsvarotas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības būtisko nozīmi saistībā ar MI tehnoloģijām un šādas aizsardzības daudzdimensionālo raksturu, un vienlaikus uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt IĪT augsta līmeņa aizsardzību, radīt juridisko noteiktību un veidot uzticēšanos, kas vajadzīga, lai veicinātu ieguldījumus šajās tehnoloģijās un nodrošinātu to ilgtermiņa dzīvotspēju un izmantošanu patērētāju vidū; uzskata, ka Savienībai ir potenciāls kļūt par līderi MI tehnoloģiju radīšanā, ja tā pieņem operatīvu tiesisko regulējumu, ko regulāri izvērtē, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un proaktīvu valsts politiku, jo īpaši attiecībā uz apmācības programmām un finansiālo atbalstu pētniecībai, kā arī privātā un publiskā sektora sadarbību; atkārtoti uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt pietiekamu rīcības brīvību jaunu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu izstrādē; uzsver, ka jaunradei un inovācijai labvēlīgas vides radīšana, mudinot radošo darbu autorus izmantot MI tehnoloģijas, nedrīkst kaitēt ne cilvēku interesēm, kas darbojas radošajā jomā, ne Savienības ētikas principiem;

7.  turklāt uzskata, ka Savienībai ir jāpievēršas dažādām MI dimensijām, izmantojot tehnoloģiski neitrālas un pietiekami elastīgas definīcijas, lai tās ietvertu turpmāko tehnoloģiju attīstību; uzskata, ka ir jāturpina apsvērt MI un IĪT mijiedarbību gan no intelektuālā īpašuma biroju, gan lietotāju viedokļa; uzskata, ka MI lietojumprogrammu novērtēšanas problēma rada nepieciešamību pēc dažām pārredzamības prasībām un jaunu metožu izstrādes, jo, piemēram, adaptīvas mācību sistēmas var pārkalibrēt atbilstoši jebkādiem ievaddatiem, padarot konkrētu ex ante informācijas atklāšanu neefektīvu;

8.  uzsver pārredzamības un atbildības noteikšanas nozīmību attiecībā uz to, kā straumēšanas pakalpojumu sniedzēji izmanto algoritmus, lai varētu labāk garantēt kultūras un radošā satura pieejamību dažādos veidos un dažādās valodās, kā arī neitrālu piekļuvi Eiropas darbiem;

9.  iesaka galveno uzmanību pievērst MI tehnoloģiju ietekmes uz IĪT novērtēšanai pa nozarēm un veidiem; uzskata, ka šādā pieejā būtu jāņem vērā, piemēram, cilvēka iejaukšanās pakāpe, MI autonomija, izmantoto datu un ar autortiesībām aizsargātu materiālu lomas un izcelsmes nozīme, kā arī iespējamā citu būtisku faktoru iesaiste; atgādina, ka jebkurā pieejā ir jārod pareizais līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt gan resursu, gan centienu ieguldījumus un nepieciešamību stimulēt jaunradi un kopīgu izmantošanu; uzskata, ka ir nepieciešama pamatīgāka izpēte, lai novērtētu cilvēka ieguldījumu MI algoritmisko datu jomā; uzskata, ka revolucionāras tehnoloģijas, piemēram, MI, piedāvā gan maziem, gan lieliem uzņēmumiem iespēju izstrādāt tirgū vadošus produktus; uzskata, ka visiem uzņēmumiem būtu jāgūst labums no vienlīdz efektīvas un lietderīgas IĪT aizsardzības; tādēļ, lai aizsargātu jaunuzņēmumu un MVU produktus, aicina Komisiju un dalībvalstis piedāvāt tiem atbalstu, izmantojot Vienotā tirgus programmu un digitālās inovācijas centrus;

10.  ierosina jo īpaši novērtēt MI un saistīto tehnoloģiju ietekmi un sekas saskaņā ar pašreizējo patentu tiesību sistēmu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, autortiesībām un blakustiesībām, tostarp datubāžu un datorprogrammu tiesiskās aizsardzības piemērojamību, neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas („komercnoslēpumu”) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu; atzīst MI tehnoloģiju potenciālu uzlabot IĪT īstenošanu, neraugoties uz nepieciešamību pēc cilvēka veiktas pārbaudes un pārskatīšanas, jo īpaši attiecībā uz juridiskajām sekām; turklāt uzsver, ka ir jāizvērtē, vai būtu jāatjaunina saistību tiesības, lai pēc iespējas labāk aizsargātu patērētājus, un vai ir jāpielāgo konkurences noteikumi, lai novērstu tirgus nepilnības un ļaunprātīgu izmantošanu digitālajā ekonomikā, ka ir jāizveido visaptverošāks tiesiskais regulējums ekonomikas nozarēm, kurās MI ir iesaistīts, tādējādi ļaujot Eiropas uzņēmumiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām izvērst darbību, un ka ir jārada juridiskā noteiktība; uzsver, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība vienmēr ir jāsaskaņo ar citām pamattiesībām un brīvībām;

11.  norāda, ka patentspēja neattiecas uz matemātiskajām metodēm, ja vien tās netiek izmantotas tehniskiem nolūkiem saistībā ar tehniska rakstura izgudrojumiem, kas paši par sevi ir patentējami, bet tikai tad, ja ir ievēroti ar izgudrojumiem saistītie piemērojamie kritēriji; turklāt norāda — ja izgudrojums ir saistīts ar metodi, kas ietver tehniskus līdzekļus vai tehnisku ierīci, tā mērķim, aplūkojot to kopumā, ir tehnisks raksturs un tāpēc tas nav zaudējis patentspēju; šajā sakarībā uzsver patentu aizsardzības regulējuma nozīmi MI izgudrojumu stimulēšanā un to izplatīšanas veicināšanā, kā arī nepieciešamību radīt iespējas Eiropas uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem veicināt MI izstrādi un ieviešanu Eiropā; norāda, ka standartam būtiskiem patentiem ir ievērojama nozīme jaunu MI un saistīto tehnoloģiju izstrādē un izplatīšanā un sadarbspējas nodrošināšanā; aicina Komisiju atbalstīt nozares standartu noteikšanu un veicināt oficiālu standartizāciju;

12.  norāda, ka patentaizsardzību var piešķirt ar nosacījumu, ka izgudrojums ir jauns, nav pašsaprotams un ietver izgudrojumu; turklāt norāda, ka patentu tiesības paredz visaptverošu pamatā esošās tehnoloģijas aprakstu, kas var radīt problēmas konkrētām MI tehnoloģijām, ņemot vērā pamatojuma sarežģītību; uzsver arī tiesiskās problēmas saistībā ar reverso inženieriju, kurai nepiemēro datorprogrammu autortiesību aizsardzību un komercnoslēpumu aizsardzībau, un to, ka tam savukārt ir izšķiroša nozīme inovācijā un pētniecībā un ka tas būtu pienācīgi jāņem vērā saistībā ar MI tehnoloģiju attīstību; aicina Komisiju izvērtēt iespējas pienācīgi testēt produktus, piemēram, modulārā veidā, neradot risku IĪT turētājiem vai komercnoslēpumiem, jo plaši tiek izpausti viegli atdarināmi produkti; uzsver, ka MI tehnoloģijām vajadzētu būt brīvi pieejamām izglītības un pētniecības mērķiem, piemēram, efektīvākām mācīšanās metodēm;

13.  norāda, ka iespēju piešķiršana radošajiem procesiem ģenerēt māksliniecisku saturu var radīt ar IĪT, kas aptver šādu saturu, piederību saistītas problēmas; šajā sakarībā uzskata, ka nebūtu lietderīgi censties MI tehnoloģijām piešķirt juridiskas personas statusu, un norāda uz šādas iespējas negatīvo ietekmi uz stimuliem cilvēkiem, kas nodarbojas ar jaunradi;

14.  norāda uz atšķirību starp MI atbalstītām cilvēku jaunradēm un MI radītiem darbiem, pēdējiem minētajiem izraisot jaunas regulatīvas problēmas IĪT aizsardzībai, piemēram, īpašumtiesību, izgudrošanas un atbilstošas atlīdzības jautājumus, kā arī jautājumus, kas saistīti ar iespējamu tirgus koncentrāciju; turklāt uzskata, ka IĪT attiecībā uz MI tehnoloģiju izstrādi būtu jānošķir no IĪT attiecībā uz MI radītajiem darbiem; uzsver, ka gadījumos, kad MI izmanto tikai kā līdzekli, lai palīdzētu autoram radīšanas procesā, turpina piemērot pašreiz spēkā esošo intelektuālā īpašuma regulējumu;

15.  uzskata, ka MI tehnoloģiju radītas tehniskās jaunrades ir jāaizsargā saskaņā ar IĪT tiesisko regulējumu, lai veicinātu ieguldījumus šādā jaunrades veidā un uzlabotu juridisko noteiktību iedzīvotājiem, uzņēmumiem un izgudrotājiem, jo pēdējie minētie pašlaik ir vieni no galvenajiem MI tehnoloģiju lietotājiem; uzskata, ka darbi, ko autonomi rada mākslīgi aģenti un roboti, varētu nebūt aizsargāti ar autortiesībām, lai ievērotu oriģinalitātes principu, kas ir saistīts ar fizisku personu, un tā kā jēdziens “intelektuālā jaunrade” attiecas uz autora personību; aicina Komisiju atbalstīt horizontālu, uz pierādījumiem balstītu un tehnoloģiski neitrālu pieeju kopīgiem, vienotiem autortiesību noteikumiem, ko Savienībā piemēro MI ģenerētiem darbiem, ja tiek uzskatīts, ka šādiem darbiem jābūt aizsargātiem ar autortiesībām; iesaka īpašumtiesības, ja tādas ir, nodot tikai fiziskām vai juridiskām personām, kas likumīgi radījušas darbu, un tikai tad, ja autortiesību īpašnieks ir piešķīris atļauju, kad tiek izmantots ar autortiesībām aizsargāts materiāls, izņemot gadījumus, kad tiek piemēroti autortiesību izņēmumi vai ierobežojumi; uzsver, ka ir svarīgi atvieglot piekļuvi datiem un datu kopīgošanu, kā arī cik svarīgi ir atvērtie standarti un atvērtā pirmkoda tehnoloģija, jo tie veicina ieguldījumus un sekmē inovāciju;

16.  norāda, ka MI ļauj apstrādāt lielu skaitu datu, kas saistīti ar jaunākajiem sasniegumiem vai intelektuālā īpašuma tiesību pastāvēšanu; vienlaikus norāda, ka MI vai saistītās tehnoloģijas, ko izmanto reģistrācijas procedūrā, lai piešķirtu IĪT un noteiktu atbildību par IĪT pārkāpumiem, nevar aizstāt cilvēka veiktu pārskatīšanu, kas nepieciešama katrā gadījumā atsevišķi, lai nodrošinātu lēmumu kvalitāti un taisnīgumu; norāda, ka MI pakāpeniski iegūst spēju pildīt uzdevumus, ko parasti veic cilvēki, un tādēļ uzsver, ka ir jānosaka atbilstoši aizsardzības pasākumi, tostarp jāizstrādā sistēmas ar cilvēka veiktu kontroli un MI lēmumu pieņemšanas pārskatīšanas procesi, pārredzamība, pārskatatbildība un MI lēmumu pieņemšanas pārbaude;

17.  attiecībā uz nepersondatu izmantošanu MI tehnoloģijās norāda, ka ar autortiesībām aizsargātu darbu un citu tiesību objektu un saistīto datu, tostarp iepriekš pastāvoša satura, augstas kvalitātes datu kopu un metadatu, likumīga izmantošana ir jāizvērtē, ņemot vērā spēkā esošos noteikumus par autortiesību aizsardzības ierobežojumiem un izņēmumiem, piemēram, tekstizraces un datizraces izņēmumu, kā paredzēts direktīvā par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū; aicina sīkāk precizēt datu aizsardzību saskaņā ar autortiesību tiesību aktiem un iespējamo preču zīmju un rūpnieciskā dizaina aizsardzību darbiem, kas radīti autonomi, izmantojot MI lietojumprogrammas; uzskata, ka būtu jāveicina brīvprātīga nepersondatu apmaiņa starp uzņēmumiem un nozarēm, pamatojoties uz taisnīgām līgumattiecībām, tostarp licencēšanas nolīgumiem; uzsver aktuālos jautājumus IĪT jomā, kas saistīti ar dziļviltošanu, pamatojoties uz maldinošiem, manipulētiem un zemas kvalitātes datiem, neatkarīgi no tā, vai uz šādiem dziļviltojumiem varētu attiekties autortiesības; pauž bažas par iedzīvotāju masveida manipulēšanas iespējamību, lai destabilizētu demokrātiju, un aicina palielināt informētību un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, kā arī steidzami darīt pieejamas nepieciešamās MI tehnoloģijas, lai pārbaudītu faktus un informāciju; uzskata, ka ar MI saistītu tehnoloģiju dzīves cikla laikā izmantoto nepersondatu pārbaudāmie ieraksti, kas atbilst datu aizsardzības noteikumiem, varētu atvieglot ar autortiesībām aizsargātu darbu izmantošanas izsekošanu un tādējādi labāk aizsargāt tiesību subjektus un veicināt privātās dzīves aizsardzību; uzsver, ka MI tehnoloģijas varētu būt noderīgas saistībā ar IĪT īstenošanu, bet būtu nepieciešama cilvēku veikta pārskatīšana un garantija, ka jebkādas uz MI balstītas lēmumu pieņemšanas sistēmas ir pilnībā pārredzamas; uzsver, ka neviens turpmākais MI režīms nedrīkst apiet iespējamās atklātā pirmkoda tehnoloģijas prasības publiskā iepirkuma konkursos vai novērst digitālo pakalpojumu savienojamību; norāda, ka MI sistēmas ir balstītas uz programmatūru un to pamatā ir statistikas modeļi, kas var ietvert kļūdas; uzsver, ka MI radītais rezultāts nedrīkst būt diskriminējošs un ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt MI sistēmu neobjektivitāti, ir – ciktāl tas iespējams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem – nodrošināt, ka maksimālais nepersondatu apjoms ir pieejams apmācības un mašīnmācīšanās vajadzībām; aicina Komisiju apsvērt publiski pieejamu datu izmantošanu šādiem mērķiem;

18.  uzsver, ka ir svarīgi pilnībā īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju, lai uzlabotu nepersondatu pieejamību un savienojamību ES; uzsver, ka Eiropas datu stratēģijai ir jānodrošina līdzsvars starp datu plūsmas veicināšanu, plašāku piekļuvi datiem, to izmantošanu un koplietošanu, no vienas puses, un IĪT un komercnoslēpumu aizsardzība, no otras puses, vienlaikus ievērojot datu aizsardzības un privātuma noteikumus; uzsver, ka šajā sakarībā ir jānovērtē, vai Savienības noteikumi par intelektuālo īpašumu ir piemērots instruments, lai aizsargātu datus, tostarp nozaru datus, kas vajadzīgi MI izstrādei, atgādinot, ka strukturētus datus, piemēram, datubāzes, kad tos aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, parasti nevar uzskatīt par datiem; uzskata, ka būtu jāsniedz visaptveroša informācija par to datu izmantošanu, kurus aizsargā intelektuālais īpašums, jo īpaši saistībā ar attiecībām starp platformām un uzņēmumiem; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izveidot vienotu Eiropas datu telpu;

19.  norāda, ka Komisija pašlaik apsver likumdošanas pasākumu nepieciešamību jautājumos, kas ietekmē attiecības starp ekonomikas dalībniekiem, kuru mērķis ir izmantot nepersonu datus, un atzinīgi vērtē iespējamu Datubāžu direktīvas pārskatīšanu, kā arī iespējamu precizējumu par direktīvas par komercnoslēpumu aizsardzību piemērošanu vispārēja regulējuma veidā; ar nepacietību gaida Komisijas uzsāktās Eiropas datu stratēģijas sabiedriskās apspriešanas rezultātus;

20.  uzsver, ka Komisijai jācenšas nodrošināt līdzsvarotu un uz inovācijām balstītu intelektuālā īpašuma aizsardzību Eiropas MI izstrādātāju labā, stiprināt Eiropas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, tostarp pret iespējamu ļaunprātīgas tiesāšanās taktiku, un nodrošināt maksimālu juridisko noteiktību lietotājiem, jo īpaši starptautiskajās sarunās attiecībā uz notiekošajām diskusijām par MI un datu revolūciju WIPO aizbildnībā; atzinīgi vērtē Komisijas nesen iesniegtos Savienības viedokļus WIPO rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā par WIPO jautājumu dokumenta projektu par intelektuālā īpašuma politiku un mākslīgo intelektu; atgādina par Savienības ētisko pienākumu atbalstīt attīstību visā pasaulē, atvieglojot pārrobežu sadarbību MI jomā, tostarp nosakot ierobežojumus un izņēmumus attiecībā uz pārrobežu pētniecību un tekstizraci un datizraci, kā tas ir paredzēts Direktīvā par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū;

21.  pilnībā apzinās, ka MI jomā gūtie panākumi būs jāapvieno ar publiskiem ieguldījumiem infrastruktūrā, digitālo prasmju apmācību un būtiskiem savienojamības un sadarbspējas uzlabojumiem, lai gūtu pilnīgus rezultātus; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir droši un ilgtspējīgi 5G tīkli, lai pilnībā ieviestu MI tehnoloģijas, bet ka vēl svarīgāk ir veikt nepieciešamo darbu saistībā ar to infrastruktūras un drošības līmeni visā Savienībā; ņem vērā intensīvo patentēšanu, kas notiek transporta nozarē mākslīgā intelekta jomā; pauž bažas par to, ka tas var izraisīt lielu daudzumu juridisko strīdu, kas kaitēs nozarei kopumā, kā arī var ietekmēt satiksmes drošību, ja bez turpmākas kavēšanās netiks pieņemti Savienības līmeņa tiesību akti attiecībā uz to tehnoloģiju attīstību, kas saistītas ar MI;

22.  apstiprina Komisijas vēlmi aicināt galvenos ražošanas nozares dalībniekus – transporta ražotājus, MI un savienojamības novatorus, pakalpojumu sniedzējus tūrisma nozarē un citus dalībniekus pašgājēju vērtības ķēdē – vienoties par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tie būtu gatavi dalīties ar saviem datiem;

23.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. (2) OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp. (3) OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp. (4) OV L 111, 5.5.2009., 16. lpp. (5) OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp. (6) OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp. (7) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp. (8) OV L 303, 28.11.2018., 59. lpp. (9) OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp. (10) OV C 252, 18.7.2018., 239. lpp. (11) „Vairojot uzticēšanos antropocentriskam mākslīgajam intelektam” (COM(2019)0168).