Koordinētais mākslīgā intelekta plāns

Koordinētā mākslīgā intelekta plāna mērķis ir paātrināt ieguldījumus mākslīgajā intelektā, īstenot mākslīgā intelekta stratēģijas un programmas un saskaņot mākslīgā intelekta politiku, lai novērstu sadrumstalotību Eiropā.

Koordinētais mākslīgā intelekta (MI) plānstika publicēts 2018. gadā. Tā ir Komisijas, ES dalībvalstu, Norvēģijas un Šveices kopīga apņemšanās maksimāli palielināt Eiropas potenciālu konkurēt pasaules mērogā. Sākotnējā plānā bija noteiktas darbības un finansēšanas instrumenti MI ieviešanai un izstrādei dažādās nozarēs. Vienlaikus dalībvalstis tika mudinātas izstrādāt savas valsts stratēģijas.

Plāna jaunākais atjauninājums tika publicēts 2021. gadā. Tas apliecina Eiropas apņemšanos radīt globālu līderību uzticama MI jomā. 2021. gada plāns ir arī cieši saskaņots ar Komisijas digitālajām un zaļajām prioritātēmun Eiropas reakciju uz Covid-19 pandēmiju.

2021. gada koordinētā plāna mērķis ir pārvērst stratēģiju rīcībā, mudinot:

• paātrināt investīcijas MI tehnoloģijās, lai veicinātu noturīgu ekonomikas un sociālo atveseļošanu, ko veicina jaunu digitālo risinājumu ieviešana;
• pilnībā un nekavējotiesieviest MI stratēģijas un programmas, lai nodrošinātu, ka ES maksimāli izmanto priekšrocības, ko sniedz agrīna ieviesēja.
• saskaņot MI politiku, lai novērstu sadrumstalotību un risinātu globālas problēmas.

Lai to panāktu, atjauninātajā plānā ir noteikti četri galvenie politikas mērķu kopumi, ko papildina konkrētas darbības. Tajā arī norādīts iespējamais finansēšanas mehānisms un noteikts grafiks, lai:

• radīt labvēlīgus apstākļus MI izstrādei un ieviešanai ES;
• padarīt ES par vietu, kur izcilība plaukst no laboratorijas līdz tirgum,
• nodrošināt, ka MI tehnoloģijas darbojas cilvēku labā;
• veidot stratēģisku līderību nozarēs ar lielu ietekmi;

2024. gada paziņojums par jaunuzņēmumu un inovācijas veicināšanu uzticama MI jomā balstās gan uz 2018., gan 2021. gada koordinētajiem rīcības plāniem MI jomā. Tas liecina par politikas pāreju uz ģeneratīvo mākslīgo intelektu, reaģējot uz jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem. Tāpat arī pieņemtajā MI aktaredakcijā ir iekļauti noteikumi par ģeneratīvo MI. Šie noteikumi papildina Komisijas sākotnējo 2021. gada priekšlikumu,kura mērķis bija izveidot uzticamu MI ekosistēmu tagadnei un nākotnei.

2024. gada paziņojumā ir ierosināts:

• stratēģisku investīciju satvaru, lai piesaistītu ES aktīvus, piemēram, superdatošanas infrastruktūru, nolūkā veicināt inovatīvu Eiropas MI ekosistēmu.
• sadarbība starp jaunuzņēmumiem, novatoriem un rūpnieciskajiem lietotājiem, kuras mērķis ir piesaistīt investīcijas ES un nodrošināt piekļuvi galvenajiem MI komponentiem, piemēram, datiem, datošanas jaudai, algoritmiem un talantiem.
• darbības un investīcijas, kuru mērķis ir atbalstīt jaunuzņēmumus un nozares Eiropā, lai tie kļūtu par pasaules līderiem uzticamu progresīvu MI modeļu, sistēmu un lietojumu jomā.
• pasākumu kopums (saskaņā ar GenAI4EU), lai atbalstītu Eiropas jaunuzņēmumus un MVU tāda uzticama MI izstrādē, kas atbilst ES vērtībām un noteikumiem, tostarp privātuma un datu aizsardzības noteikumiem.

Investīcijas

Komisija ierosināja no programmām “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa” ik gadu ieguldīt MI vismaz 1 miljardu EUR, kas tika sasniegts 2021. un 2022. gadā. Mākslīgajam intelektam paredzētā ES finansējuma mērķis ir piesaistīt un konsolidēt ieguldījumus, veicinot sadarbību starp dalībvalstīm, maksimāli palielināt tā ietekmi.

Atveseļošanas un noturības mehānisms sniedz vēl nepieredzētu iespēju modernizēt mākslīgo intelektu un investēt tajā. Tādējādi ES var kļūt par pasaules līderi antropocentrisku, uzticamu, drošu un ilgtspējīgu MI tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā. Līdz 2023. gada septembrim tā jau bija ieguldījusi MI 4,4 miljardus EUR. Plašāka informācija ir pieejama ziņojumā “ESlīmeņa finansēšanas instrumentu sasaiste ar digitālās desmitgades mērķrādītājiem”.

Gan Komisija, gan dalībvalstis ir aktīvi īstenojušas plānos izklāstītās darbības, un visās nodaļās ir panākts progress. Proti, ES veicina kritisko datošanas jaudu ar vairākām sekmīgām darbībām:

1. Mikroshēmu akts izveido leģislatīvu pamatu pusvadītāju nozares noturības uzlabošanai.
2. Kopuzņēmums “Mikroshēmas” (kopuzņēmums “Mikroshēmas”) paātrina pusvadītāju tehnoloģiju izmantošanu Eiropā.
3. KopuzņēmumsEuroHPC  attīsta progresīvas datošanas spējas, kas pieejamas Eiropas MVU.
4. Testēšanas un eksperimentēšanas iekārtas (TEF) atbalsta mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādi perifērdatošanas mākslīgā intelekta komponentiem un sistēmām.
5. Svarīgi projekti visas Eiropas interesēs (IPCEI) veicina dalībvalstu sadarbību progresīvos mikroelektronikas un komunikācijas projektos.

Kopā šīs iniciatīvas rada sinerģisku ekosistēmu mikroelektronikas un datošanas jaudas uzlabošanai Eiropā. Komisija arī uzrauga un novērtē šo darbību progresu un sadarbībā ar dalībvalstīm ziņos par uzraudzību 2024. gadā.

Vispārīga informācija

Dalībvalstis un Komisija ir cieši sadarbojušās un regulāri tikušās, lai strādātu pie darbībām saskaņā ar dažādiem plāniem. Tās virzījās uz priekšu visās plāna jomās, tostarp ierosinot datu stratēģiju, atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus un radot apstākļus izcilībai MI pētniecībā, izstrādē un ieviešanā Eiropā.

Kopumā pirmie divi īstenošanas gadi apstiprināja, ka kopīgas darbības un strukturēta sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju ir būtiski svarīgas ES globālajai konkurētspējai un līderībai MI izstrādē un ieviešanā. Lielākā daļa dalībvalstu ir pieņēmušas valsts MI stratēģijas un sākušas tās īstenot. Investīcijas mākslīgajā intelektā ir palielinājušās, un ES spēja mobilizēt kritiskos resursus šo procesu atbalstam.