Visā digitālajā desmitgadē ES īsteno antropocentrisku un ilgtspējīgu redzējumu par digitālo sabiedrību, lai dotu iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Digitālā sabiedrība un digitālās tehnoloģijas rada jaunus veidus, kā mācīties, izklaidēt, strādāt, izpētīt un sasniegt mērķus. Tie arī sniedz jaunas brīvības un tiesības un dod ES pilsoņiem iespēju sasniegt ne tikai fiziskas kopienas, ģeogrāfiskās atrašanās vietas un sociālos stāvokļus.
Tomēr ar digitālo pārveidi joprojām ir saistītas daudzas problēmas. Digitālajai pasaulei būtu jābalstās uz Eiropas vērtībām — kur neviens netiek atstāts novārtā, ikvienam ir brīvība, aizsardzība un taisnīgums. Eiropas digitālā desmitgade ir vieta, kur ikvienam ir prasmes izmantot ikdienas tehnoloģijas. Pat mazie uzņēmumi izmanto tehnoloģijas, lai pieņemtu labākus uzņēmējdarbības lēmumus, mijiedarbotos ar saviem klientiem vai uzlabotu daļu no savas uzņēmējdarbības. Savienojamība sasniedz cilvēkus, kas dzīvo ciematos, kalnos un attālos apgabalos, lai ikviens varētu izmantot tiešsaistes iespējas un gūt labumu no digitālās sabiedrības. Galvenie publiskie pakalpojumi un administratīvās procedūras ir pieejamas tiešsaistē iedzīvotāju un uzņēmumu ērtībai.
Eiropas Savienība 2021. gadā
Digitālā desmitgade ir visaptverošs satvars, kas virza visas ar digitālo jomu saistītās darbības. Digitālās desmitgades mērķis ir nodrošināt, ka visi tehnoloģiju un inovācijas aspekti darbojas cilvēku labā.
Digitālās desmitgades satvars ietver digitālās desmitgades politikas programmu, digitālās desmitgades mērķrādītājus, mērķus, daudzvalstu projektus un digitālās desmitgades tiesības & principus:
- Digitālāsdesmitgades mērķrādītāji ir izmērāmi mērķi katrā no četrām jomām: savienojamība, digitālās prasmes, digitālā uzņēmējdarbība un digitālie publiskie pakalpojumi.
- Digitālās desmitgades mērķi virza dalībvalstu darbības. Komisija gada ziņojumā informē par dalībvalstu darbībām.
- Digitālāsdesmitgades politikas programma ļauj ES un dalībvalstīm sadarboties, lai sasniegtu digitālās desmitgades mērķrādītājus un tās mērķus. Tajā ir noteikts mehānisms, lai uzraudzītu progresu ceļā uz 2030. gadu. Katru gadu Komisija publicē ziņojumu, lai izvērtētu gūtos panākumus.
- Daudzvalstu projekti ļauj dalībvalstīm apvienot investīcijas un uzsākt liela mēroga pārrobežu projektus.
- Digitālās desmitgades tiesības un principi atspoguļo ES vērtības, kas jāievēro digitālajā pasaulē, kā parakstītsDeklarācijāpar digitālajāmtiesībām un principiem.
Mērķi un uzdevumi
Digitālāsdesmitgades politikas programmā ir izklāstīti digitālie mērķi nākamajai desmitgadei skaidru un konkrētu mērķrādītāju veidā. Galvenos mērķus var apkopot 4 punktos:
- digitāli prasmīgi iedzīvotāji un augsti kvalificēti digitālie speciālisti,
- droša un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra
- uzņēmumu digitālā pārveide
- sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija
Līdztekus mērķrādītājiem digitālās desmitgades mērķi nodrošina, ka digitālā pārveide Eiropā sniedz labumu visiem cilvēkiem:
- Drošas digitālās pasaules veidošana; droša digitālā pasaule
- Nodrošināt, ka ikviens var piedalīties digitālajās iespējās un neviens netiek atstāts novārtā
- Nodrošināt, ka mazie uzņēmumi un nozare var piekļūt datiem
- Ļauj tart-ups& MVU pieņemt digitālās tehnoloģijas, tostarp mākoņdatošanu, datu analītiku un mākslīgo intelektu (MI)
- Inovatīvuinfrastruktūru izvēršanas veicināšana
- Nodrošināt, ka MVU var konkurēt digitālajā pasaulē ar taisnīgiem nosacījumiem
- P ublicpakalpojumu sniegšana tiešsaistē
- Veicināt pētniecību, kas vērsta uz digitālo tehnoloģiju ietekmes novērtēšanu, un izstrādāt ilgtspējīgas, energoefektīvas un resursefektīvas inovācijas
- Nodrošināt, ka visas organizācijas pieņem kiberdrošības pasākumus
Virzoties uz digitālo desmitgadi, dalībvalstis ziņo Komisijai par plānotajām darbībām, kas atbalsta noteiktos mērķus.
Komisijas darbības un politika digitālajā jomā jau balstās uz šiem mērķiem un principiem. Tā kā mums būs arvien vairāk inovāciju, digitālās desmitgades satvars nodrošina, ka Eiropas redzējums par digitālo pārveidi ir skaidrs un plaši atbalstīts visās turpmākajās darbībās visā Eiropā.
Politikas programma: progresa mērīšana
Digitālās desmitgades politikas programmā 2030. gadam ir izveidots uzraudzības un sadarbības mehānisms, lai sasniegtu kopīgos mērķus un mērķrādītājus Eiropas digitālajai pārveidei.
Kā pirmo soli saskaņā ar politikas programmu Komisija 2023. gada īstenošanas aktā ir noteikusi galvenos snieguma rādītājus (GDR). Galvenie snieguma rādītāji ir balstīti uz iepriekš veikto DESI uzdevumu, ar kuru katru gadu tiek mērīts digitālās pārveides stāvoklis Eiropā. Pēc tam Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm ir publicējusi ES līmeņa trajektorijas, lai novērtētu, vai attiecībā uz katru mērķrādītāju novērotais progress ir pietiekams, lai sasniegtu 2030. gada vērtības. Katru gadu Komisija publicē ziņojumu par stāvokli digitālajā desmitgadē, kurā tā mēra un novērtē progresu virzībā uz digitālās desmitgades mērķrādītājiem un mērķiem un ES līmeņa trajektorijām un vajadzības gadījumā iesaka turpmākas darbības un centienus. Pirmais ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē tika publicēts 2023. gadā, betotrais —2024. gadā.
Pēc pirmā ziņojuma publicēšanas katra dalībvalsts ir izstrādājusi savu valsts ceļvedi, lai sasniegtu kopējās ES trajektorijas un mērķrādītājus. Otrajā ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē Komisija publicēja valstu ceļvežu novērtējumu ar ieteikumiem novērst nepilnības un nodrošināt, ka digitālās desmitgades politikas programmā paredzētā digitālā pārveide tiek īstenota visā ES. Reizi divos gados dalībvalstis atjaunina savus valsts ceļvežus, pārskatot un pielāgojot plānotās darbības, pasākumus un investīcijas, ņemot vērā Komisijas ieteikumus.
Daudzvalstu projekti
Daudzvalstu projekti ir liela mēroga projekti, kas var palīdzēt sasniegt digitālās desmitgades mērķrādītājus. Tie ļauj dalībvalstīm sanākt kopā un apvienot resursus, lai veidotu digitālās spējas, ko tās nespētu attīstīt vienas pašas.
Komisija ir noteikusi sākotnēju daudzvalstu projektu jomu sarakstu un vajadzības gadījumā var to atjaunināt, pamatojoties uz ikgadējo progresa uzraudzību.
Daudzvalstu projektos būtu jāapvieno investīcijas no ES finansējuma resursiem, tostarp no Atveseļošanas un noturības mehānisma, un no dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā projektos var ieguldīt citas publiskas un privātas struktūras.
Komisija palīdz dalībvalstīm apzināt, izveidot un īstenot daudzvalstu projektus. Lai izveidotu daudzvalstu projektu, kurā nav cita juridiska instrumenta, ar Digitālās desmitgades politikas programmu tika ieviesta jauna juridiskā struktūra — Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijs (EDIC), kas nodrošina ātru un elastīgu īstenošanu.
Komisija 2024. gadā publicēja otro ziņojumu par Savienības progresudaudzvalstu projektu īstenošanā.
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Rociet dziļāk!
2024. gada ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē ir aplūkots ES progress virzībā uz digitālo pārveidi, kas sniedz labumu cilvēkiem, uzņēmumiem un videi.
Dalībvalstīm ir jāiesniedz Komisijai nacionālie ceļveži, kuros sīki izklāstītas darbības, ko tās plāno īstenot, lai kopīgi sasniegtu 2030. gada digitālās desmitgades mērķus.
Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijs (EDIC) ir tiesiskais regulējums, kas palīdz dalībvalstīm izveidot un īstenot daudzvalstu projektus.
DigitalEU vēstnieki apvieno žurnālistus, redaktorus un ietekmētājus, kas darbojas digitālo unamp tehnoloģiju jomā.
Eiropas deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem veicina digitālo pārkārtošanos, kuras pamatā ir Eiropas vērtības.
Digitālās desmitgades vadība, kas notika 1.–2. jūnijā, bija divu dienu tiešsaistes pasākums, kura uzmanības centrā bija Eiropas digitālā pārveide 2030. gada perspektīvā.
No 2014. līdz 2022. gadam Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) apkopoja rādītājus par Eiropas digitālo sniegumu un izsekoja ES valstu progresu.